Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kultūras dienas Melburnā

Intervija ar Anitu Andersoni laikrakstam „Latvietis“

Laikraksts Latvietis Nr. 93, 2010. g. 9. jūnijā
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL53KDH400

Anita

Anita Andersone. FOTO Lija Andersone.

Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde Anita Andersone viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 2. jūnijā, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.

Ilze Nāgela: Nav noslēpums, ka strauji tuvojas lielais un nozīmīgais notikums šogad ne tikai Melburnas latviešu, bet arī visu Austrālijas latviešu dzīvē – Austrālijas Latviešu Kultūras dienas – jau 53. Kultūras dienas. Lūdzu Tevi īsumā par tām pastāsti mūsu lasītājiem!

Anita Andersone: Paldies, ka man piedāvāji šo iespēju, pastāstīt jūsu lasītājiem plašāk par šī gada Kultūras dienām.

Sākšu ar pašu galveno, ar datumiem – Kultūras dienas arī šoreiz notiks ierastajos datumos no 26. līdz 31. decembrim. Atklāšana būs svētku otrā dienā, 27. decembrī, lai dotu iespēju visiem atpūsties pēc Ziemassvētkiem, un lai tiem, kuriem jāmēro tālāks ceļš, būtu laiks atvilkt elpu pirms oficiālās atklāšanas Beidzamais sarīkojums būs Kultūras dienu noslēguma balle, Vecgada vakarā.

I.N.: Ar kādām domām, vēlmēm ķēries pie šo ļoti lielo svētku veidošanas?

A.A.: Es ļoti vēlētos, lai sabiedrība justos vienota un uzmundrināta, svētkiem tuvojoties. Es vēlētos, lai Melburnas latvieši, būdami rīkotāju pilsētas viesmīļi, ar prieku pošas un gaida ciemos svētku viesus. Man vēl būtu svarīgi, lai ikviens, ienākot mūsu svētku lokā, justos ērti, justos pieņemts. Būtu vēlēšanās, lai programma izdotos ar plašu pievilkšanas spēku un augstu māksliniecisku kvalitāti, atspoguļojot mūsu bagātīgo tautas mantojumu, tomēr ar skatu uz nākotni. Gribētu, lai mūsu svētkos iesaistītos arī latvieši, kas izjūt piederību savai tautai, kaut arī varbūt valodu neprot, kā arī nelatvieši, kuriem ir interese par Latviju. Pats svarīgākais, lai svētki būtu gaiši, pacilājoši tautas svētki – tādi, kuri ir svinīgi, pārdomas mudinoši un reizē līksmi, viesmīlīgi un mājīgi, un ikviens varētu justies piederīgs vai iederīgs.

I.N.: Kur notiks KD sarīkojumi, pasākumi?

A.A.: Darbība centrēsies ap Latviešu namu. Mums bija svarīgi pēc iespējas maksimāli atbalstīt savu namu, un meklējam telpas ārpus namam tikai tad, kad tas bija nepieciešams nepietiekošu sēdvietu skaita vai telpu plašuma dēļ. Mums pārsvarā izdevās sameklēt šīs papildus telpas Latviešu nama tuvumā tā, lai varētu pēc iespējas ērti pārvietoties bez mašīnām, tā ietaupot rūpes par mašīnas atkārtotu novietošanu, kā arī lai būtu ērti viesiem, kuri ielidojuši no citām pilsētām vai zemēm.

I.: Pastāsti, lūdzu, par plašo KD rīkotāju saimi – savu čaklo palīgu saimi?

A.A.: Mēs esam trīs paaudžu pulks. Sastādot komiteju, īpaša vērība tika piegriezta abu jaunāko paaudžu pārstāvju piesaistīšanai, un to mēs darījām ar nolūku, jo tieši šīm paaudzēm, kurām ir starp 20 un 55 gadiem, būs arvien lielāka atbildība ne tikai par Kultūras dienu rīkošanu, bet arī par mūsu sabiedrības nākotnes virzienu.

Es uzskatu, ka KD mērķis nebūtu tikai rīkot lielos svētkus ik pa diviem gadiem, bet gādāt par to, lai starplaikā kultūras dzīve aktīvi turpinātos un attīstītos tā, lai piesaistītu maksimāli arī jaunu darītāju un apmeklētāju pulku. Mūsu sabiedrības nākotnes darbībai ir arī ļoti vērtīgs pagrieziens, ka arvien vairāk ieplūst jaunatbraucēji no Latvijas. Arī šie jaunie sabiedrības locekļi ar ir piesaistīti pie čaklās KD darbības komandas, pienesot svētku veidošanai svaigas domas.

Komiteja ir jau pusotru gadu nopietni un mērķtiecīgi darbojusies: – es priecājos par darbības sekmēm un jauko gaisotni, kas valda sēdēs un neskaitāmās sarunās un tikšanās, kas ir notikušas ārpus sēdēm. Šis brīvprātīgais darbs ir atbildīgs, prasīgs un bieži ļoti laikietilpīgs. Jo katram ir ļoti aizņemta dzīve, vēl jo vairāk novērtēju viņu lielo atdevu

Es domāju, ka mūsu sabiedrība, caur vairākiem līdzekļu vākšanas sarīkojumiem, kas notikuši pagājušo un šogad, ir varējusi izjust šis uzņēmīgās nākamās paaudzes spējas un enerģiju. Man šaubu nav, ka esam dzīvi, esam stipri un skatāmies nākotnē ar pārliecību, ka pastāvēsim vēl ilgi. Es vēlētos, lai arī mūsu vecākās paaudzes justos gandarītas par savu ieguldījumu savos bērnos un apmierināti, ka lāpa ir droši nodota nākamās paaudzes spējīgās rokās.

I.N.: Kā esat iecerējuši reklamēt gaidāmās Kultūras dienas? Protams, šis darbs jau iesākās ar pirmo KD atbalstam rīkoto koncertu – interviju ar Gidonu Krēmeru un Kremerata Baltica viesošanos Latviešu namā 2009. gada februārī. Un ir virkne sarīkojumi, kas jau notikuši.

A.A.: Veidojam plašu reklāmu, izmantojot nevien dažādos Austrālijas mēroga un atsevišķu pilsētu izdevumus, bet maksimāli izmantojot arī elektroniskos sazināšanos veidus caur mājas lapu, caur dažādiem portāliem un epastu, arī caur radio intervijām. Sūtu informāciju arī Jaunzēlandes latviešu sabiedrībai. Saprotams, ka vēl pie katras iespējas daudz stāstam par mūsu iecerēm saviem draugiem un dažādās sabiedrības organizācijās.

Izplatām un turpināsim izplatīt, informāciju par KD gan latviešu, gan angļu valodās. Mājas lapas informācija būs arī angļu valodā, un ir iecerēts, ka arī KD Programmas grāmatiņa būs divās valodās. Ap augustu ceram izdot divvalodīgu reklāmas brošūru. Mūsu sabiedrībā ir tik daudzi, kuri varbūt valodu nepārvalda perfekti, bet būtu svarīgi viņiem arī likt justies kā daļai no mūsu saimes.

I.N.: Droši vien būs virkne sarīkojumu un pasākumu, kuri paliks kā pārsteigums publikai līdz pašām KD, bet par kuriem Tu vēlētos jau tagad kaut ko minēt? Kas būs KD varbūt savādāk nekā līdz šim ierasts?

A.A.: Lasot par iepriekšējām Kultūras dienām, rodas iespaids, ka katrs rīkotājs ir izmēģinājis kaut ko jaunu; iznākumā – dažas lietas slavētas, par citām saņemta kritika. Tas viss pieder pie lietas.

Mani ļoti iepriecināja tas, ko pirms 54 gadiem par KD mērķiem bija teicis 6. KD rīcības komitejas priekšsēdis, prof. E. Dunsdorfs. Viņš eleganti izteicis šo domu par jauninājumiem. Viņš teica tā, ka ir nepieciešami – un te es citēšu: „... arī izvirzīt jaunus centienus, nospraust ceļu tālākam progresam un pasargāt mūs no sastinguma un pārakmeņošanās.“

Melburnas KD būs pamatotas uz vēl joprojām aktuālo pamata formulu, kuru ir izveidojusi mūsu iebraucēju paaudze, bet reizē centīsies arī „nospraust ceļu tālākam progresam.“

Daži piemēri. Klasisko Atklāšanas formātu mazliet pamainīsim. Parasti pēc oficiālām uzrunām un atklāšanas, seko īpašs koncerts ar muzikāliem priekšnesumiem. Šoreiz būs nedaudz savādāk – Atklāšanā, pēc svinīgās daļas sekos priekšnesumi, kuri atspoguļos atlasi no galvenajiem Kultūras dienu sarīkojumiem, starp tiem arī no teatrāliem priekšnesumiem, lai publiku iekārdinātu, lai uzmundrinātu par to, kas sagaida nākamajās dienās. Būs arī īpaši muzikāli priekšnesumi, kurus varēs dzirdēt tikai Atklāšanā. Esam ar rīkotāju Ivetu Samuli izdomājuši, ka sarīkojums noritēs vienā, ne pārāk garā cēlienā, lai svētku viesi var doties tālāk uz Latviešu namu, kur notiks svētku pieņemšana un Atklāšanas ballīte.

I.N. : Kādi pārsteigumu Kultūras dienu viesus sagaida tēlotājas mākslas jomā?

A.A.: Būs arī jauninājums mākslas izstāžu laukā. Mākslas izstādes bieži ir bijušas radošas un daudzveidīgas, bet vēlētos dalīties mūsu idejā, kura arī man šķiet ir ar savu īpašu piegājienu. Mākslas izstāde trijās daļās. Pirmā būs retrospektīva izstāde ar Melburnas Zilās otas mākslinieku grupas darbiem. Otra izstāde būs tekstilmākslas darbi no Latvijas. Šai izstādei tiek šobrīd veidoti īpaši darbi, kurus pirmo reizi varēs apskatīt KD apmeklētāji (un kurus varēs arī iegādāties). Trešā izstāde būs Portretu konkurss.

Portretu konkurss, man šķiet, nekad vēl nav redzēts Kultūras dienās. Konkursa pamata noteikums ir, ka personai, kura tiek portretā attēlota, ir jābūt Austrālijas latvietim. Toties māksliniekam nav obligāti jābūt latvietim. Pamatdoma bija izrādīt cieņu Austrālijas latviešu daudzveidīgajai saimei. Un ja šo cieņu izrāda kāds, kas pats nav latvietis, mums tas arī šķiet apsveicami. Šajā konkursā var piedalīties arī bērni, jo darbu izvērtēšana – gan tiesnešu, gan tautas izvēles balvas, būs divās kategorijās: Atklātajā kategorijā un Jaunatnes kategorijā. Tiesneši būs ievērojami mākslinieki, izcili savā mākslas žanrā. Visi portreti tiks izstādīti Latviešu nama Lielajā zālē un tos varēs ērti un atkārtoti baudīt visu kultūras svētku nedēļu.

Kopkora koncerta ietvaros arī būs jauninājumi, no kuriem šeit minēšu dažus. Koncerta rīkotāja Jolanta Lārmane, kura ir pārņēmusi zizli no ilggadīga kopkora koncerta rīkotāja Viktora Bendrupa, cenšas uzburt Latvijas Dziesmu svētku noslēguma koncerta atspoguļojumu. Pirmā daļā būs koncerts un otrā daļā, visa publika ir aicināta pakavēties kopā ar koristiem dziedot, dejojot un uzkožot. Atšķirīgi no Latvijas, koncerts nebūs gan brīvdabas estrādē, bet Seintkildas (St. Kilda) Pilsētas namā, pāris simts metru attālumā no Latviešu nama – lielā, cēlā, baltā celtnē ar kolonnām un portiku, kas nedaudz atgādina mūsu pašu Rīgas Operas Namu.

Kopkora koncertam izvēlēta ļoti jauka programma ar tautas dziesmu apdarēm, klasiku un arī šodienas komponistu darbiem no Austrālijas, Latvijas, Kanādas un Amerikas. Koncerta noslēgumā tiks nodots KD karogs nākamajiem rīkotājiem, adelaidiešiem. Pēc koncerta koristiem būs kopēja vakarēšana ar publiku turpat Pilsētas nama zālē, kura ātri tiks pārvērsta no koncerta zāles uz mājīgu sadziedāšanas telpu. Jolanta ir gādājusi par to, lai būtu arī īsti latviski ēdieni – zirņi ar speķi, desiņas ar īpaši šim gadījumam skābētiem kāpostiem, rasols, maizītes un vesela strīpa citu gardumu. Kopdziesmas tiks dziedātas kapelas pavadījumā un dziesmu vārdi parādīsies uz ekrāna, visiem viegli salasāmi. Ceram uz sirsnīgu, draudzīgu, dziedošu, līksmu vakaru!

Jolanta ir arī gādājusi par to, lai bez dziesmu grāmatas, būtu pieejama papildus iespēja dziesmu apgūšanai – dziesmu ieraksti. Šādu iespēju piedāvāja pēdējos Dziesmu Svētkos Latvijā, kur mēs ar Jolantu piedalījāmies. Tas bija ļoti vērtīgs papildus dziesmu apmācību palīglīdzeklis, un mums likās, ka būtu vērts mēģināt šo ideju atdarināt Kultūras dienās. Visas dziesmas ir ierakstītas kompaktdiskos (CD), gan atsevišķās balsis, kā arī visas balsis kopā ar pavadījumu. Dziesmas iedziedājuši Latvijas Radio kora dziedātāji, un rezultāts ir lielisks. Dziesmas šādā veidā varēs atkārtot, braucot mašīnā, vedot suni pastaigāt vai tāpat ērti mājās klausoties. Sanākot uz kora mēģinājuma, diriģentam būs daudz vieglāk kori apmācīt un salikt visas balsis kopā. Ceram šādā veidā piesaistīt arī papildus dziedātājus, piemēram, tādus, kuriem ir interese dziedāt, bet dažādu iemeslu dēļ nav iespēja regulāri apmeklēt kora mēģinājumus. Šie diski ir izsūtīti visiem Austrālijas koriem un ansambļiem vai ir arī dabūjami no Jolantas. Ja nemaldos, Jolanta ir arī aicināta drīzumā pie jums uz interviju, un tad jau viņa varēs sīkāk par šīm lietām izklāstīt.

I.N.: Pēdējā laikā katru reizi, kad ierodos Melburnas Latviešu namā, arvien redzu kādas maiņas: tiek remontēts, atjaunots, labots, krāsots... Nams jūtami gatavojas KD. Kas ir jau padarīts un kas vēl taps?

A.A.: Jā, patiešām, nams tiek spodrināts un uzposts, lielā mērā dēļ tā, ka nams būs Kultūras dienu sirds puksts. Latviešu namu pārvalde ir ķērusies pie darba, lai līdz gada beigām uzspodrināt namu, lai varētu skaisti un sirsnīgi uzņemt viesus. Līdz šim jau izkrāsota nama Mazā zāle un atvietots ilggadīgais brūnais pārklājs ar jaunu tumši pelēcīgu. Priekšnams arī ir pārveidots – ir noņemti visi ziņojuma dēļi un vitrīnas, kuras bija gadiem ilgi stāvējušas pie sienām. Visi oriģinālie koka sienas paneļi, kā arī trepju telpa, ir tagad redzami sākotnējā daiļumā. Kāpnēm tika noņemti vairāku kārtu krāsu slāņi, un nu ir atkal redzams oriģinālais koks. Priekšnamā, trepēs un sēžu telpā blakus bibliotēkai arī ir ar jaunu tepiķi noklātas grīdas. Bibliotēkā ir jauni aizkari, kuri labāk pasargā grāmatas no tiešas, spožas gaismas, un tajā pat laikā tos var viegli pavērt, lai radītu gaišu, mājīgu noskaņu kā bibliotēkas darbiniekiem, tā lasītājiem. Un arī tīri praktiska lieta – dāmu un kungu telpas ir pilnīgi pārbūvētas, modernizētas un tīri prieks tur iegriezties! Tiks pārbūvētas labierīcības iepretim bērnudārzu telpai, zem lielās zāles, lai piedāvātu ērtību arī tiem apmeklētājiem, kuriem ir staigāšanas rāmīši vai riteņu krēsli. Priekšā vēl stāv bruģa izlīdzināšanas darbi nama priekšpagalmā, kur ir iecerēts par KD laiku izveidot papildus ēstuvīti – dārza kafejnīcu Randiņš. Paredzēti vēl ir uzlabošanas darbi skatuvei ar papildus prožektoriem un drapērijām. Aizskatuvē un Lielajā zālē ir paredzēti krāsošanas darbi un gar sienām – līstītes piestiprināšana, lai var izmantot lielo zāli mākslas darbu izlikšanai vai telpu izdekorēšanas vajadzībām. Ir arī paredzēts iebūvēt skatuves grieztos slīdošu ekrānu ar attiecīgu datora projicēšanas aparātu pie zāles grieztiem. Par šo uzlabojumu mēs īpaši priecājamies, jo ir paredzēts projicēšanu izmantot vienā otrā Kultūras dienu sarīkojumā.

I.N.: Un tagad personīgs jautājums – kādas ir Tavas pašas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām, jo pati esi dzimusi melburniete? Kādas ir Tavas spilgtākās atmiņas no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

A.A.: Laikam pašas pirmās Kultūras dienas, kuras apmeklēju bija 10. KD, kad man bija 4 gadiņi. (Tas bija Melburnā E. Līduma vadībā.) Jāatzīstas, ka to tikai zinu, jo pirms kāda gada man Arnis Vējiņš piespēlēja fotogrāfiju, kuru bija uzgājis Austrālijas valsts arhīvu mājas lapā. Tā bija bilde no manis un manas māsas, Māras, kopā ar mūsu vectēvu. Mēs esam gleznu izstādē, un vectēvs ir mani pacēlis rokās, lai es varētu tuvāk apskatīt pie sienas piekārto gleznu – ja nemaldos tā ir Skaidrītes Veisas darbs, kas vēlāk atradās pie sienas mūsu pašu mājās.

Manas pirmās tiešās atmiņas saistās ar bezgala gariem braucieniem karstā vasaras svelmē, nevēsinātā vāģī, bet pirmās KD, kurās pati piedalījos, bija Brisbanē, 1970. gadā, dejojot tautas deju ansamblī Ritenītī. Tajā reizē bija arī jādejo austrāļu publikai. Tas notika pilsētas laukumā. Dejojam Dvieļu deju. Bija karsta saule, tautas tērpi smagi un karsti, un gandrīz izlaidām garu, bet vēlāk ar gandarījumu priecājāmies, ka ne tikai iekļuvām vietējā laikrakstā ar fotogrāfiju, bet arī vietējās televīzijas vakara ziņās!

I.N.: Varbūt vēl ir kāda lieta, par ko nepajautāju, bet Tu ko gribētu pastāstīt?

A.A.: Labprāt. Par šo jauninājumu esam ļoti priecīgi. Melburnas Kultūras dienām būs savs goda aizgādnis. Tāpat, kā Latvijas svētkiem un daudziem pasaules festivāliem ir savi aizgādņi, vai kā angliski saka patron, mēs izdomājam, ka Austrālijas Latviešu kultūras svētkiem arī būtu piedienīgi, ja tiem klāt stāvētu savs aizgādnis, tā apliecinot savu atbalstu mūsu svētkiem un mēs, savukārt, apliecinot cieņu mūsu izvēlētajam aizgādnim. Šai personai vajadzētu būt tādai, kas ir pasaules latviešu sabiedrībā ieredzēta un cienīta, un kas reizē novērtē Austrālijas latviešu centienus uzturēt savu kultūru un valodu, it īpaši tik tālu no tēvzemes. Domājam vai uzrunāt kādu Austrālijas latvieti, vai tautieti no kādas citas zemes. Beigās vienojamies, ka aicināsim kādu izcilu latvieti, kas tagad dzīvo Latvijā, kura izjūt, atbalsta un novērtē, to ko Austrālijas latviešu sabiedrība ir beidzamajos 60 gados šeit paveikusi. Uzaicinājām personu, kura ir vairākas reizes viesojusies Austrālijā, kā arī piedalījusies Kultūras dienās; kura ir piedalījusies arī 3x3 saietos un uzrunājusi tautiešus vairākos latviešu centros; persona, kura ir izteikusi cieņu pret mūsu sabiedrības lielo atdevu, uzturot latviešu kultūru visus šos ilgos gadus zemē, kura atrodas tik tālu no Latvijas. Uzaicinājām bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Domājam, ka šī amata pieņemšana ir patiesa atzinība mūsu pirmajai iebraucēju paaudzei par viņas lielo, nerimstošo ieguldījumu latviskuma dzirksteles uzturēšanā, kā arī atbalsta izrādīšana mūsu jaunākajām paaudzēm, kuras turpina ar degsmi darboties kultūras laukā. Mēs esam jau saņēmuši ierakstu no prezidentes ar ļoti sirsnīgiem vēlējumiem, kas būs drīzumā redzams KD mājas lapā.

I.N.: Liels paldies Tev, Anit, ka atradi laiku pastāstīt mūsu laikraksta lasītājiem par gatavošanos KD! Varbūt vēl līdz KD sākumam kādu reizi apciemosi mūs atkal Novēlu Tev un Tavai čaklajai palīgu saimei spēku un izturību, jo nav joka lieta tik liela mēroga svētkus rīkot. Lai viss izdodas!

A.A.: Paldies Tev, Ilze, par labiem vēlējumiem un par iespēju dalīties ar lasītājiem par KD iecerēm! Kultūras dienas, cerams, būs tādas, kurās ikviens varēs atrast kaut ko, kas viņu uzrunā, pēc kurām atgriezīsies savā ikdienā, jūtoties kaut ko vērtīgu pārdzīvojis, latvisko enerģiju uzlādējis. ∎



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com