Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītājas vēstule

Cienīsim Latvijas valsts simbolus

Laikraksts Latvietis Nr. 246, 2013. g. 27. febr.
Ilga Vēvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Daugavas Vanagu svinīgajā solījumā ir teikts: „Mēs sveicam sarkanbaltsarkanos karogus, kas vadīja mūsu pulkus kaujās un, plīvojot pāri Latvijas zemei, arvien mums atgādināja upurus, ar ko bija pirkta mūsu brīvība. Mēs nešaubāmies, ka šie karogi atkal reiz plīvos brīvās Latvijas vējos pie Dzintarjūras.“

Jā, sarkanbaltsarkanais karogs atkal plīvo Latvijas vējos, tas plīvo visu zemju vējos, kur mīt latvieši. Diemžēl ne vienmēr mūsu karogam tiek izrādīta pienācīgā cieņa. Ja no kādas lielas valsts karoga auduma tiek šūdinātas bikses, acīmredzot šai valstij nav svarīgs šī valsts simbola lietojums. Tautai, kura smagi cietusi no svešām varām un ar lieliem upuriem beidzot atguvusi savu neatkarību, ir svēti šīs neatkarīgās valsts simboli.

Latvijas valsts simboli ir valsts karogs, himna un ģerbonis. Tie ir mūsu valsts identitātes un piederības simboli, un tos lieto ne tikai pati valsts, bet arī iedzīvotāji. Latvijas valsts simboli – karogs, himna un ģerbonis ir aizsargāti ar likumu un noteikumiem, kuros noteikta to lietošanas kārtība, un par necieņas izrādīšanu kādam no valsts simboliem tiek piemērots sods.

Valsts karoga lietošanas etiķetes pamatprincipi ir iekļauti 2009. g.29. oktobra likumā Latvijas valsts karoga likums. Likumā ir teikts „Ikvienam ir pienākums valsts simbolus lietot, garantējot tiem pienācīgu cieņu, kā arī izturēties pret tiem ar cieņu.“

Cieņa ir cieši saistīta ar morāles un ētikas normām – ar sabiedrībā vispārpieņemtām morāles normām un uzvedības principiem. Kopumā to ievēro arī starptautiskajā praksē, ne tikai Latvijā.

Necieņa – ir publiski veikta, apzināta darbība ar mērķi ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās paražas, kas nosaka valsts simbolu godināšanas veidu, vai arī bezdarbība, kas izpaužas kā pietiekamas rūpības trūkums pret valsts simbolu.

Valsts karoga likuma skaidrojumos ir arī teikts: „Ja esi kļuvis par aculiecinieku necieņas izrādīšanai pret valsts simboliem vai valsts simbolu zaimošanas gadījumam, tad ieteicams to fiksēt kādā no vizuāliem datu nesējiem un pēc tam ar iesniegumu un fiksētajiem pierādījumiem vērsties policijā.“

Laikraksta Latvietis 244. numurā redzam, ka ne viss ir kārtībā ar Latvijas valsts simbolu nozīmes izpratni. Ja jaunākā paaudze to var vēl nezināt, tad vecākiem un skolotājiem ir pienākums to izskaidrot un ieaudzināt bērnos. Kā var kaut ko tādu iedomāties – Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas svinīgajā aktā mācību gada sākumā Latvijas valsts karoga nesējs un asistente ģērbušies pludmales apģērbā. Es to uzskatu par necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam.

Vaina ir ne jau bērnos, bet skolas vadībai un vecāku padomei gan vajadzēja karoga lietošanu pārdomāt. Ja nevar nodrošināt cienīgu karoga ienešanu, tad labāk ir karogu stacionāri novietot karoga turētājā. Karoga ienešana un godasardze pie tā ir pagodinājums; apstāšanās pie tā kādu brīdi, ieskrienot no ielas pa ceļam uz pludmali, neizrāda karogam pienācīgo cieņu.

Ilga Vēvere
Daugavas Vanagu Austrālijā Vanadžu vadītāja,
laikrakstiem „Austrālijas latvietis“ un „Latvietis“

MLB Daugavas skolas pārzines atbilde >>



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com