Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„(Divas) puses. Pēc grāmatas...“

Iznācis turpinājums grāmatai „(Divas) puses. Latviešu kara stāsti“

Laikraksts Latvietis Nr. 264, 2013. g. 4. jūlijā
Apgāds „Mansards“ -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Grāmatas „(Divas) puses. Pēc grāmatas...“ vāks.

Apgāds Mansards nelielas burtnīcas formātā laidis klajā grāmatas (Divas) puses. Latviešu kara stāsti turpinājumu (Divas) puses. Pēc grāmatas... Latviešu karavīru abās frontes pusēs rakstīto dienasgrāmatu publicēšana iesāka neparastu notikumu un interesantu tikšanos virkni, ko Latvijas Universitātes sociālās atmiņas un identitātes pētnieki vēlas izstāstīt arī plašākai publikai.

Grāmata (Divas) puses. Latviešu kara stāsti pie lasītājiem nonāca 2011. gada nogalē valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte projekta Latvijas sociālā atmiņa un identitāte ietvaros. Kopš tā laika grāmata ir iemantojusi lasītāju interesi, piedzīvojot trīs metienus, atzinību, saņemot LTV1 raidījuma 100 grami kultūras balvu Kilograms kultūras literatūrā un grāmatniecībā, kā arī pārtapšanu citā formātā – audiodiskā, kurā karavīru dienasgrāmatas ierunājuši aktieri. „Grāmata sāka dzīvot savu dzīvi, veidot jaunus, jau pēckara un mūslaiku stāstus par vairāku dienasgrāmatu rakstītājiem un viņu tuviniekiem,“ jaunā izdevuma priekšvārdā norāda tā veidotāji. Viņi secināja – ir jāizdod turpinājums ar stāstiem un fotogrāfijām, kas pētnieku uzmanības lokā nonāca jau pēc karavīru dienasgrāmatu publicēšanas.

Grāmatas (Divas) puses. Latviešu kara stāsti lasītājiem un klausītājiem, kas atklātajās dienasgrāmatās jau ir iepazinuši to autorus un viņu paustās ilgas, nu ir iespēja uzzināt arī par pašu karavīru un/vai dienasgrāmatās tik bieži pieminēto tuvinieku dzīvi jau pēc Otrā pasaules kara. Tā ēna turpinājusi ietekmēt gan izdzīvojušos karavīrus un viņu tuviniekus, gan arī kritušo kareivju ģimenes locekļus un viņu attiecības savā starpā, piemēram, padomju gados māte par karā kritušo meitas tēvu viņai stāstīja maz baiļu un nedrošības dēļ. Tāpat arī tikušas iznīcinātas viņa fotogrāfijas, dokumenti un vēstules.

Par interesantām sakritībām liecina dažādie ceļi, kā pētnieki ir noskaidrojuši par grāmatā publicēto dienasgrāmatu autoru un viņu ģimenes locekļu likteņiem. Piemēram, 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas vecākā leitnanta Alberta Dāboliņa dēls Gunārs Dāboliņš pētniekus uzmeklēja pēc kaimiņienes, kas par grāmatu dzirdējusi radio raidījumā, ieteikuma. Savukārt grāmatas veidotāju komandai, pateicoties laikraksta Diena publikācijām par Latvijas lepnuma balvas saņēmējiem, izdevās atrast Dzidru Šķuti – 21. Latviešu kārtības dienesta bataljona dižkareivja Nikolaja Šķutes meitu. Jaunā grāmata iepazīstina arī ar 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas karavīra Mārtiņa Strazdiņa audžumazmeitu Ivetu Vecenāni un trimdā mītošo Juri Zīvertu, kas 2011. gadā vēl pats piedzīvoja viņa frontē rakstītās dienasgrāmatas publicēšanu. Pusotra gada laikā grāmatas autoriem nav izdevies uzzināt par sarkanarmieša Alfona Kaunasa ģimenes likteni. Tāpat skaidru ziņu nav par karā kritušā leģionāra Ērika Jaunkalnieša sievu Irēni un meitiņu.

Viens no izdevuma autoriem Uldis Neiburgs par burtnīcas veidošanu stāsta: „(Divas) puses. Pēc grāmatas... izdevuma tapšana bija iespējama, pateicoties mūsu pašu uzņēmībai un neatlaidībai, kā arī veiksmīgai apstākļu sakritībai. Tas deva iespēju ne tikai uzzināt ko jaunu par publicēto latviešu karavīru dienasgrāmatu autoriem un viņu pēcnācējiem, bet iegūt arī vērtīgas fotogrāfijas, dokumentus, cilvēkstāstus par viņu dzīvi kara un pēckara laikā. Atsevišķos gadījumos šie meklējumi nebija viegli un ieguva pat privātdetektīva darba iezīmes. Tomēr visi šie sarežģījumi nebija nekas salīdzinājumā ar izjūtām, ko guvām, satiekot dienasgrāmatās ar sirsnību un mīļumu pieminētos tolaik pavisam mazo Gunni un Dzidriņu. Šodien viņi jau ir sasnieguši ievērojamu vecumu, taču vienmēr savās sirdīs ne tik vieglajos pēckara gados un vēlāk ir nesuši trauslas bērnības atmiņas un mātes stāstīto par saviem tēviem, kuriem tā arī nebija lemts atgriezties no kara lauka. Saviļņojums viņu balsīs un asaras acīs, uzzinot par savu tēvu dienasgrāmatu atrašanu, bija savdabīga balva, kas ļāva mums pietuvināties viņu iekšējai pasaulei, labāk saprast cilvēka mūža un brīvas valsts vērtību, un vienlaikus sniedza gandarījumu par mūsu paveikto darbu.“

Apceres Pēc grāmatas... autori ir vēsturnieki Uldis Neiburgs un Vita Zelče. Nelielais izdevums 32 lappušu apjomā ir pieejams lielākajās grāmatnīcās. Jūlija vidū ar Kultūras ministrijas un Fridriha Eberta fonda atbalstu tiks izdots arī grāmatas (Divas) puses. Latviešu kara stāsti tulkojums krievu valodā, kurā būs arī ietverts epilogs Pēc grāmatas...

Apgāds „Mansards“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com