Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pārdomas un atskats Austrālijas ceļojumā (2)

Prāv. Lauma Zušēvica Austrālijā

Laikraksts Latvietis Nr. 275, 2013. g. 16. sept.
Lauma Zušēvica -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Noslēgums. Sākums LL274

Gatavojoties ceļojumam pie Austrālijas draudzēm un priekšā stāvošām pārrunām, jau dalījos par to, ko biju cerējusi teikt. Dalos ar izvilkumu no šī teksta: Domāju, ka manu pārrunu ievada nosaukums būtu: „Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.“ (Jāņa ev. 1:14)

  • Paskaidrojumam varu minēt, ka, ņemot vērā ALELDA 2013. gada Sinodes rezolūciju, „ka Dieva Vārda izpratnē izšķirīgai jābūt kristoloģijai, tas ir, kā Dievs to Jēzū Kristū ir atklājis...“, kopā pārdomāsim visu Jāņa ev. 1:14 un kā Viņš kā Vārds, kas tapa miesa zināmā laikmetā un vietā, mācīja par Dieva valstību, kas ir mūžīga.
  • Pieskarsimies arī Kalna sprediķim, kur vairākas reizes atskan Jēzus vārdi: „jūs esat dzirdējuši... bet Es jums saku...“ Kopā pārdomāsim to, ko Kristus māca par mūsu izvēlēm tad, kad ticīgie, ar dažādām izpratnēm, nonāk domstarpībās par Dieva Vārda patiesību.
  • Domāsim par to kā citam citu uzklausīt un kā citam citu uzrunāt, lai piepildītos Kristus augstākais bauslis mūsu Baznīcā.

Katrā vietā mazliet atšķirīgi ievadīju pārrunas, visur tiešām jutu, ka Dieva Svētais Gars bija ar mums. Dievam pateicos par iespēju pat mazliet iepazīties ar tik patiesiem un sirsnīgiem, ticīgiem brāļiem un māsām Kristū.

Sidnejā

Sidnejā ierados piektdien, 9. augusta agrā rītā. Pateicos māc. Ivaram Osim, kas aizveda mani uz Sidnejas dievnamu, kur notika Draudžu dienas. Tajās piedalījās, apmēram, divdesmit pieci cilvēki, ieskaitot lektorus: māc. Kristu Kalniņu ar kundzi un māc. Aldi Elbertu ar kundzi. Draudžu dienas vadīja prāv. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson). Kā minēju, zināju, ka man nebūs iespēja uzrunāt Draudžu dienu dalībniekus. Tomēr iepazinos ar vairākiem un atbildēju patiesi, kādēļ es biju klātesoša. Viena Sidnejas draudzes locekle minēja, ka nezināja par Sidnejas draudzes vadības lēmumu vairs neziedot LELBĀL kā līdz šim, bet tā vietā sūtīt ziedojumus Leading the Way kustībai, kurā piedalās arī prāv. Makfersons. Viņa bija neapmierināta par šādu rīcību.

Sestdienā nolēmu pie pusdienām kaut ko teikt, jo bija tie, kas prasīja, kādēļ vismaz nepateicos. To arī izdarīju, uzrunājot dāmu komitejas locekles, kas tik ļoti sirsnīgi un veiksmīgi visus biju uzņēmušas. Neīstenojās cerība vakarā satikties ar Kolvinu un izrunāties. Paldies Miķelim Strīķim, kas uz dažām stundām iepazīstināja ar vienreizējo Sidnejas pilsētu. Vispār, jāsaka, ka Austrālija patiesi ir skaista zeme, kuras daba atspoguļo Dieva varenību un radības bagātību! Tādas krāsas, ziedi! Brīvi lido papagaiļi, un kokos patiesi var redzēt koalas.

Adelaidē

Svētdien, 11. augustā devos uz Adelaidi. Kopā ar māc. Dr. Jāni Priedkalnu un diakonu Dr. Ivaru Ozolu tur piedalījos labi apmeklētā dievkalpojumā. Ļaudis bija ļoti sirsnīgi un atvērti. Runāju tieši par lietu. Neizvairījāmies pārrunāt homoseksualitātes jautājumu. Dalījāmies rūpēs par to, kā saglabāt vienotību arī tad, kad Baznīcas locekļi dalās uzskatos. Sniedzu sagatavotu ievadu, runājām par Bībeles tekstiem un to vēsturi. Uzsvēru LELBĀL rūpes par to, lai katra ALELDA draudze justu, ka gribam viņus pavadīt šajā ļoti sarežģītā laikā. No vienas puses riskēju un tomēr jutu lielu mieru un Dieva vadību.

Biju tik pateicīga par sirsnīgo viesmīlību un manīto gatavību pārrunāt Bībeles interpretācijas jautājumus. Daudzi apliecināja, ka nevēlās izstāties no LELBĀL, un ka ir labi šīs lietas pārrunāt. Sarunās piedalījās jaunietis, kurš ir aktīvs draudzē. Viņš minēja, ka jaunieši vispār ir iecietīgi un daudzi pieņem, ka ir cilvēki, kas dzimuši kā homoseksuāļi, ka nav viņu izvēle. Ja viņi ir kristieši, viņi teiktu, ka arī viņi ir grēcinieki, kā mēs visi, bet ne dēļ viņu homoseksualitātes. Ne visi tā domā, protams, bet vairākums no tiem, kurus viņš pazīst. Visi kopā pārrunājām, kā vispār saprast homoseksualitāti. Dalījāmies savstarpējā cieņā un atklātībā. Galvenais, ka tika izteikta pārliecība, ka dialogu, pārrunas un lūgšanas varam turpināt kā vienotas Baznīcas locekļi. Paldies māc. Priedkalnam un kundzei, kā arī diakonam Ozolam un kundzei par tik laipno un sirsnīgo viesmīlību.

Brisbanē

Otrdien ceļš tālāk veda uz Brisbani. Māra un Arnis Siksnas mani sagaidīja un aizveda uz sanāksmi, kas notika Latviešu namā. Tur klausīties referātus, kopā pusdienot un draudzēties sanāk tie latvieši, kas ir atvaļināti no darba. Bija klāt, apmēram, četrdesmit apmeklētāju. Vairākums no tiem bija draudzes locekļi. Arī Brisbanē pārrunas bija ļoti atvērtas un interesantas, jautājumi atklāja cilvēku dažādību. Vairāki minēja, ka, kaut ļoti ciena prāv. Makfersonu, viņi tomēr nejūt, ka būtu jāizstājas no LELBĀL. Māras un Arņa Siksnu interese un zināšanas par teoloģiju ir plašas, viņu kalpošana nes lielu svētību. Paldies viņiem par brīnišķīgo uzņemšanu un tik dziļām teoloģiskām pārrunām!

Melburnā

Ceturtdien ierados Melburnā. Biju kopā ar mīļiem radiem. Jau pirmā vakarā sniedzu interviju. To jauki un profesionāli vadīja Iveta Laine. Nākamā dienā biju Latviešu Ciemā. Draudzes locekle Dzintra Samule bija ļoti rosīgā rīkotāja manai sestdienai. No paša rīta ievadīju Melburnas Latviešu Daugavas skolas dienu ar rīta lūgšanu. Jauki, atsaucīgi bērni un vecāki! Priecājos ar viņiem pavadīt rītu un pēcpusdienu. Vēlāk notika pārrunas ar skolas bērnu vecākiem, skolotājiem un viesiem. Pārrunājām gan LELBĀL un ALELDA jautājumus, gan manu pieredzi LELBA, specifiski domājot par jauniešu un bērnu iesaistīšanu Baznīcas dzīvē.

Līdzīgas cerības un grūtības visur! Jau Sidnejā biju satikusies ar Austrālijas Annas Ziedares vasaras vidusskolas vadītāju Lilitu Denki (Daenke). Pārrunājām vasaras vidusskolu programmas un iespējas. Radās interese par ALELDA jauniešu līdzdalību LELBA jaunatnes nozares nākamajā labdarbības projektā Priecīgas pēdas! Pārrunas Melburnā arī atspoguļoja visu mūsu kopējās rūpes par Baznīcas nākotni. Sekoja ārkārtīgi jaukā un atjautīgā veidā izkārtots mielasts Dzintras Samules vadībā. Paldies! Sadraudzība pie galda deva iespēju iepazīties ar ļoti daudziem.

Zīmīgi, ka Melburnā jau bija zināms, ka prāv. Kolvins bija izstājies no LELBĀL un ALELDA. Melburnas sanāksmēs piedalījās māc. Guna Baloža vecāki. (Māc. Gunis Balodis jau iepriekš bija izstājies no LELBĀL). Nezināju, ka viņi būs klāt, toties esmu ļoti pateicīga, ka viņš ar kundzi bija mūsu vidū. Baloža kungs ir patiess Kristus kalps un prasīja ļoti tiešus, konkrētus jautājumus. Viņš nekautrējās izteikt savu viedokli, bet jutu, ka, kaut nevarējām viens otram piekrist visos jautājumos, abi meklējām atbildes Bībelē un varējām kopā domāt un lūgt par to, kas tālāk būtu darāms mūsu Baznīcā.

Svētdienas rītā kopā ar māc. Daini Markovski vadīju dievkalpojumu. Melburnā ir tik skaists dievnams – kā arī Sidnejā un Adelaidē! Katrs tik atšķirīgs! Jutām Dieva Gara svētību gan dievkalpojumā, gan sanāksmē, kas tam sekoja lejas telpās. Kā Adelaidē, kā Brisbanē, tā arī Melburnā viss notika gaisotnē, kurā katrs jutās drošs izteikties, netiesāts, uzklausīts. Arī te ļaudis apliecināja, ka negrib atstāt LELBĀL, kaut arī ja saprot, kādēļ prāv. Kolvins to jau ir darījis. Viss noritēja Kristus žēlastības un mīlestības Garā. Ticu, ka neviens nevarētu raksturot mūsu pārrunas par Dieva Vārdu kā tādas, kurās neesam Tam paklausīgi vai ka to nemīlam un necenšamies arvien dziļāk izprast. Pateicos draudzes vadībai un dāmu komitejai par svētīgo piedzīvojumu!

Sekoja intervija ar Ilzi un Gunāru Nāgeliem. Tā jau parādījusies laikrakstā (Red.: LL271). Laika trūkums bija manāms, bet intervija bija ļoti profesionāli vadīta. Paldies! Tad vēl dievkalpojums Latviešu Ciemā, kur siltā, miera pilnā dievnamā sanāca, apmēram, četrdesmit dievlūdzēji. Sekoja sirsnīgas pārrunas, pēc kurām vairāki minēja, ka tiešām gribot arvien piederēt LELBĀL, jo mums ir tik gara, kopēja vēsture. To ir tik svarīgi neaizmirst. Paldies māc. Dainim Markovskim par sirsnību un izpalīdzību it visā.

Pašā vakarā hotelī saņēmu zvanu no Kolvina. Runājam sirsnīgi. Viņš sacīja, ka jūtas atbrīvots, kaut ir gatavs kalpot ALELDA draudzēm. Viņš minēja, ka ticot, ka Sidnejas draudze atbalstīs viņa izvēli izstāties. Minēju, ka vajadzētu notikt draudzes pilnsapulcei. Viņš tobrīd teica, ka draudzes vadība lēmusi, ka pilnsapulce nav vajadzīga (tā tomēr notiks). Noslēdzot māc. Kolvins minēja, ka lūgs par mani un LELBĀL, arī es apstiprināju, ka turēšu viņu lūgšanās.

* * *

Zinu, daudz esmu sarakstījusi. Ceļš uz Austrāliju daudz, jo daudz lika domāt, lūgt, pateikties. Gribēju ar jums visā dalīties. Jāņa evaņģēlijā 17. nodaļā atrodas Kristus lūgšanas vārdi savam Tēvam: „Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.“ (Jāņa 17: 21) Tas vēl uzdevums, kas mūs vieno: pasaulei sludināt tā, ka tā ticētu Viņam, Kam vien mēs piederam un kalpojam.

Lūgšanās vienota ar jums ikvienu Kristus mīlestībā,

prāv. Lauma Zušēvica
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com