Latviešu skautu un gaidu kustība

Latviešu skautu kustība un latviešu gaidu kustība darbojas jau 68 gadus, kad Vācijas DP nometnēs pēc kara nodibināja abas kustības, kā pēctečus Latvijas Skautu Centrālai Organizācijai un Latvijas Gaidu Biedrībai.

Pēc Vācijas DP nometnēm, izklīstot pasaules tāles, 1949. gadā tika nodibinātas jendas ASV, Kanādā un Austrālijā. Visus šos gadus skauti un gaidas ir nepārtraukti strādājuši un pulcinājuši bērnus un jauniešus savās vienības. Kas ir tas spēks un saturs, kas neskatoties uz visādām grūtībām, uztur šīs kustības dzīvas vēl šodien kā aktīvas jaunatnes audzināšanas organizācijas. Atbildi varam meklēt kustību mērķos un audzināšanas principos – veicināt meiteņu un zēnu morālo, intelektuālo un fizisko attīstību, vadot viņu pašdarbību latviski nacionālā garā pēc skautisma un gaidisma darbības principiem. Šos principus deva skautisma un gaidisma dibinātājs lords Roberts Bēden-Pauels, kā jaunatnes audzināšanas sistēmu, kas papildina skolas un mājas audzināšanu.

Kā izpaužas mūsu darbība? Rudens un ziemas mēnešos notiek nodarbības, katru nedēļu vai katru otro nedēļu un ziemas nometnes. Pavasarī un vasarā izbraukumi, sirojumi, kanū braucieni, nometnes.

Lielās nometnes tiek rīkotas kopš 1967. gada katrus 5 gadus, lai atzīmētu nozīmīgos datumus kopš skautisma dibināšanas 1917. gadā Latvija un gaidisma dibinšānu 1922. gadā. Un tā l. Lielā nometne Tēvzeme notika 1967. gadā Garezerā, Mičiganā, kurā atzīmēja skautisma 50 gadu pastāvēšanu un gaidisma 45 gadu pastāvēšanu. Pēc pieciem gadiem notika 2. Lielā nometne Rīga dimd 1972. gadā Saulainē, Kanādā.

Tad 3. Lielā nometne Katskilu kalnos Ņujorkas pavalstī 1977. gadā, 4. Lielā nometne Kāvu gaisma Mičiganas pavalstī 1982. gadā, 5. Lielā nometne 1987.g. Draudzības lokā, arī Mičiganas pavalstī, 6. Lielā nometne Ugunskurs 1992.g. Kanādas ziemeļos, kur pirmo reizi piedalījās arī gaidas un skauti no Latvijas, tad 7. Lielā nometne Kopsolī 1997. gadā Katskilu kalnos Ņujorkas pavalstī, 8. Lielā nometne Kalnaine 2002. gadā Masačūsetsas pavalstī.

Pēc skautu un gaidu vadītāju konferences lēmumu, lai gaidas un skauti varētu biežāk tikties, nolēma Lielās nometnes rīkot katru ceturto gadu. Un tā 9. Lielā nometne Dziesmu gars notika 2006. gadā Saulainē, Kanādā un 10. Lielā nometne Zvaigžņu sega, Mičiganas pavalstī 2010. gadā.

2014. gadā notiks 11. Lielā nometne ar nosaukumu Mantojums. Nometnes datumi no 17. līdz 23. augustam, ar nometnes atklāšanu svētdien, 17. augustā un slēgšanu 23. augustā. Nometnes vieta ir paredzēta amerikāņu skautu īpašumā (Boy Scouts of America) Winnebago Scout Reservation, Rockaway, Nūdžersijā. Nometnes rīkotājas no Latviešu skautu kustības ir vad. Inta Šķinķe un no Latviešu gaidu kustības vad. Kristīna Putene.

Kāpēc tika izvēlēts nometnes nosaukums Mantojums? Pamatdoma nāk no Leonīda Breikša vārdiem: „Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai....“ Dziesma, ar kuru katrs skauts un gaida sveic karogu dienas beigās.

Abu rīkotāju izskaidrojums un pamatdoma nosaukumam Mantojums ir: „Šī zeme, Latvijas zeme – dažam jau sirmam vadītājam dzimtene, citam tēvzeme, jaunākajiem tēvutēvu zeme. Un vēl citiem jaunajiem – tomēr arī dzimtene. Šī zeme, tās vēsture, tās dziļi iesakņojušās tradīcijas un dzīves ziņa mums ir nodota glabāšanā, sargāšana un tālāk nodošanā.

Latviešu skautam un latviešu gaidai ir nodots tālāk ne tikai latviskais mantojums, bet arī skautiskais un gaidiskais mantojums. Jau gadu desmitiem veidotas tradīcijas, kurti ugunskuri, doti solījumu, veidoti skautu un gaidu raksturi pēc mūsu likumiem un labā darba tradīcijām.

Gan latvietim, gan skautam ir tuva zeme un daba. Esam iemantojuši šo zemeslodi, šo planētu, kurā varam kopt gan latvisko es, kur varam skautot un gaidot, kur varam baudīt un mīlēt dabu. Arī šis mantojums ir jākopj, jātur svēts un jānodod tālāk nākamajām paaudzēm, un jānodod tīrāks un skaistāks, nekā mēs to saņēmām.“

Vad. Maija Šķinķe
Laikrakstam „Latvietis“