Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tikšanās ar LR vēstnieku Austrālijā un Jaunzēlandē

Saruna ar Andri Teikmani

Laikraksts Latvietis Nr. 298, 2014. g. 27. febr.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis tiekas ar Austrālijas Baltiešu tirdzniecības kameras valdes pārstāvjiem: Kārlis Kasparsons – Melburnas Latviešu nama kooperatīva priekšsēdis; Ēriks Cīrulis – grāmatvedības firma Stones Sharp AT; lietuvietis Linas Zalkauskas – ēdienu eksporta firma Zalk Enterprises; Dāvids Dārziņš – jurista birojs Darzins Legal; No Austrālijas Baltiešu tirdzniecības kameras valdes fotogrāfijā trūkst Kaz Bartaska – privāts investors un Arvi Paulberg – arhitekts un īpašnieks firmai Paulberg & Associates. FOTO Ilze Nāgela.

Latvijas vēstnieks Austrālijā Andris Teikmanis ar dzīvesbiedri Ingunu Peniķi. FOTO Ilze Nāgela.

Tikšanās 2013. g. 14. decembrī plkst. 11 Mercure Treasury Gardens viesnīcā, 13 Spring St., Melburnā.

Noslēgums. Sākums LL295.

Ilze Nāgela: Kā Jūs, kā vēstnieks, redzat savu sadarbību ar Austrālijas latviešu organizācijām? Tagad Jūs esat bijis vairākās pilsētās, nodibinājušies personīgi kontakti, iepazīti cilvēki.

Andris Teikmanis: Es domāju, es gribētu cerēt, ka latviešu organizācijas būtu tā bāze, tas galvenais instruments mūsu sakaru veicināšanai starp Austrāliju un Latviju. Arī šodien (Red.:14.12.2013.), tiekoties ar Austrālijas Baltiešu tirdzniecības kameras valdes pārstāvjiem te Melburnā, es domāju šī kamera un citas latviešu organizācijas ir tieši tas labākais instruments, kurš varētu radīt un palīdzēt radīt Austrālijas kompānijām biznesa intereses par Latviju, par Baltijas reģionu, par visām tā priekšrocībām un iespējām, kādas dod Baltijas valstis, gan veidojot biznesu ar Eiropas savienību, gan veidojot biznesu valstīs, kas ir kaimiņos no mums uz austrumiem –Krievijā, Ukrainā, Kaukāzā, Centrālāzijas valstīs.

Latvijā tiešām labi zin, kā veidot biznesa attiecības, un šie padomi varētu būt ļoti vērtīgi arī Austrālijas kompānijām, kuras vēlās tur šo biznesu uzsākt. Daudzas kompānijas izvēlās darboties Latvijā vai arī nodibināt firmu Latvijā, bet darboties Krievijā, jo tad tā darbojas pēc Eiropas Savienības likumiem, kur viss ir skaidrs un paredzams, un, savukārt, ir ļoti tuvu šīm te valstīm, un Latvijas izcilie sakari, arī transporta sakari ar šīm valstīm nodrošina visas šīs iespējas.

Es domāju, ka tiešām Austrālijas latvieši varētu būt tie, kas palīdzētu radīt nozīmīgus, kopīgus ekonomiskus projektus starp Latviju un Austrāliju; viņi varētu būt tas motors, kas palīdzētu šādiem projektiem rasties. Savukārt, es, kā vēstnieks, protams, par savu pienākumu arī uzskatu padarīt intensīvākas mūsu politiskās attiecības, padarīt intensīvākas vizīšu apmaiņas. Kā vēstnieks Austrālijā, es esmu ieinteresēts strādāt pie augsta, visaugstākā līmeņa vizītes uz Austrāliju, bet lai šādu vizīti organizētu, tad vajag arī kaut kādu saturu, vislabākais jau kādu lielu, skaistu ekonomisku projektu, pie kā ir vērts strādāt. Šeit es domāju, ka tā sapratne ir, cik man ir bijusi šīs vizītes laikā tiekoties ar mūsu tautiešiem; mēs perfekti saprotamies. Un tiešām, es esmu sajutis tādu lielu atbalstu un sapratni par to, ka šis ir tas brīdis, kad var un vajag veicināt ekonomiskos sakarus. Es domāju, ka arī Latvijas bizness ir gatavs, ir gribošs, ir aktīvs meklēt jaunus tirgus, jaunas biznesa iespējas gan Āzijā, gan Latīņamerikā, gan Austrālijā; šis ir tas īstais brīdis, kad to izmantot.

IN: Pēdējā tautas skaitīšanā Austrālijā, apmēram, 20 tūkstoši pilsoņu kā savu etnisko izcelsmi norādīja – latviešu.

AT: Man ir 18 tūkstoši, bet mēs jau vienmēr esam rēķinājušies, ka Austrālijā ir apmēram 20 tūkstoši latviešu, bet tai pašā laikā šī tautas skaitīšana parādīja, ka tikai kādi 3 tūkstoši lieto ģimenē latviešu valodu.

IN: Tas varbūt arī nav gluži precīzi, jo formulējums tanī anketē bija: vai jūs lietojiet mājās latviešu valodu? Un ko atbildēt tiem cilvēkiem, kuri dzīvo mājās vieni paši? Tāpat arī jauktu tautību ģimenes, kas lieto angļu valodu ģimenēs, bet satiekoties ar vecākiem, radiem un tautiešiem, lieto latviešu valodu; labi zin un pārvalda latviešu valodu.

AT: Mani, protams, ārkārtīgi interesē labāk saprast, kāda tad tieši šai brīdī ir tā latviešu kopiena. Tā vairs nav tāda, kāda bija 1950. vai 1955. gadā. Būdams Sidnejā, es apmeklēju latviešu kapus un patiešām novērtēju šo latviešu kārtīgumu, cieņu attieksmē pret saviem aizgājējiem, un tik daudzi ir aizgājuši.

Man arī ļoti interesē, kāds tad ir tas mūsu kopienas sastāvs, un es arī saprotu, ka acīm redzot, nevar rēķināties pilnīgi ar 20 tūkstošiem tādu aktīvu latviešu.

IN: Bet ir arī ļoti daudz latviešu, kas ir iebraukuši pēdējos 20 gados; tie nav Austrālijas pilsoņi un iespējams vispār šajā tautas skaitīšanas ciparā neparādās, bet viņiem visiem ir gan laba latviešu valoda, gan interese par Latvijā notiekošo.

AT: Apmēram, 400 vai nedaudz vairāk. Kopā Austrālijā mums ir četri ar pus tūkstoši Latvijas pilsoņu, kas arī nav maz, bet šajā sakarā, protams, es gribētu sagaidīt atsaucību no esošajiem Latvijas pilsoņiem, es gribētu sagaidīt arī no tiem, kas vēl gatavojās iegūt Latvijas pilsonību. Es domāju, ka šis lēmums par dubultpilsonības iespēju jau sen bija gaidīts, ļoti nepieciešams un vajadzīgs, jo mans stingrs uzskats ir, ka latviešu pasaulē ir pārāk maz, lai mēs viņus kaut kā varētu atļauties šķirot vai pazaudēt, vai piemirst. Un katrs latvietis, vienalga kurā pasaules malā, viņš ir vērtība. Tāpēc katram šī saikne vienmēr ir personīga un atšķirīga, bet var būt arī motivācija saņemt šo Latvijas pasi ir atšķirīga, bet es nedomāju, ka mums šīs motivācijas ir jāsāk šķirot. Mums ir tiešām jābūt priecīgiem, ja mums Latvijas pilsoņu skaits pasaulē vairojās.

Un tāpēc es ļoti gribu cerēt, ka šī atsaucība iegūt vai sakārtot savas pilsonības lietas, izmantojot dubultpilsonības iespējas, šeit Austrālijā būs pietiekami liela un aktīva. Es gribētu tomēr cerēt, ka mums būs vairāk aktīvu Latvijas pilsoņu, kas interesēsies arī ikdienā par to, kas notiek Latvijā, un savu piederību Latvijas valstij apliecinās arī piedaloties, pildot pilsoņa pienākumu, vēlēšanās.

Skatoties uz to pilsoņu skaitu, kas piedalījās valodas referendumā, es būtu gaidījis un cerējis vairāk. Es ceru, ka šajās vēlēšanās skaits būs lielāks. Starp citu piedalīšanās vēlēšanās Latvijā ir viens no labiem stimuliem, nepieciešamībai sakārtot pilsonības lietas. Es domāju, ka viena daļa no tiem, kas vēlēsies sakārtot pilsonības lietas, viņi arī to darīs, skatoties uz iespēju piedalīties oktobrī vēlēšanās.

Latvijas pilsoņiem būs arī iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vai viņiem būs tikpat liela interese, vai nē, grūti pateikt – kā kuram, bet šai gadījumā viņi to varēs darīt pa pastu. To varēs darīt caur goda konsuliem, jo šeit nebūs iecirkņu. Vienīgais vēlēšanu iecirknis, kurā varēs nobalsot pa pastu, atradīsies mūs konsulārajā departamentā Rīgā. Laicīgi plānojot, saņemot aploksnes un biļetenus un nosūtot savu balsi caur goda konsuliem, arī šāda iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 24. maijā būs.

Tātad gan oktobrī, gan maijā ir iespēja pildīt savu pilsoņa pienākumu un piedalīties vēlēšanās, un es domāju, ka tas ir viens ļoti nozīmīgs stimuls.

Gribu vēlreiz uzsvērt, ka tādēļ šīs lietas ir jāsakārto laicīgi: pirmkārt jāpiereģistrē savs pieteikums pie mūsu goda konsuliem, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu ieplānot šo mobilo pasu stacijas izbraucienu, lai pēc tam pēc iespējas ātrāk varētu sakārtot pases un nobeigt pilsonības procedūras. Ja kāds 1. oktobrī teiks: Man vēl nav pase, Kāpēc man vēl nav pase, tad katrs varēs vainot pats sevi, ka nav laicīgi pieteicies.

IN: Vai Jūs domājat, ka varēsiet pienācīgi pildīt sūtņa darbu, ja neatrodieties nekur tepat tuvumā, bet otrā pasaules malā?

AT: Nu tā tas tiešām ir, un kā jau es minēju, ja mums ir jāizvēlas segt Austrāliju no Eiropas, tad nav īpaši liela starpība, no kuras valsts to segt. Katrā ziņā priekšrocība Londonai varbūt ir tas, ka Austrālija ir daļa no Britu nāciju sadraudzības (British Commonwealth). Es esmu jau nodibinājis visai ciešus kontaktus ar High Commissioner (red.: Austrālijas vēstnieku) Londonā, un viņa pārstāvniecība ir visnotaļ atsaucīga dažādās lietās, arī ir gatava palīdzēt man šajā darbā. Pašam man noteikti interese ir šo darbu veikt tik aktīvi, cik aktīvi iespējams un, kā jau es minēju, reizi gadā apmeklēt Austrāliju. Es ceru, ka labi plānojot lietas un tās gatavojot, šādam braucienam ir jābūt ar labiem rezultātiem, bet jāstrādā ir visu gadu, lai tas brauciens tiešām būtu sekmīgs.

IN: Strādājot kā vēstnieks Apvienotajā Karalistē un kā vēstnieks Austrālijā, protams, atskaitot to, ka tā bāze ir viena un tā pati, kādas ir tās atšķirības?

AT: Pirmkārt, laikam galvenā atšķirība ir tā, vai vēstnieks ir rezidējošs vai nerezidējošs. Nu, protams, rezidējošam vēstniekam jebkurā valstī ir nesalīdzināmi vairāk iespēju gan iegūt informāciju, gan veidot kontaktus un veikt darbību daudz aktīvāk. Tāpēc tas bija viens no iemesliem, kāpēc mēs, domājot par mūsu diplomātisko misiju paplašināšanu, Austrāliju esam iekļāvuši mūsu mērķa valstīs. Protams, mums ir dažādas dienaskārtības divpusējās attiecībās. Ar Lielbritāniju ļoti lielā mērā dienaskārtību veido Eiropas Savienības tematika, īpaši ņemot vērā ļoti aktīvo diskusiju Lielbritānijā par Eiropas Savienības tēmu vai iespējām balsot referendumā par palikšanu vai nepalikšanu, un, protams, pēdējā laikā Lielbritānija kļuvusi īpaši aktīva attiecībā uz migrācijas politiku.

Šīs Eiropas Savienības tēmas varbūt ne tik lielā mērā dominē mūsu attiecībās ar Austrāliju. Ar Lielbritāniju mums ir nesalīdzināmi plašāki, intensīvāki un veiksmīgi ekonomiskie sakari, tirdzniecība. Mums ir liela, stabila un pozitīva tirdzniecības bilance attiecībās ar Lielbritāniju gan attiecībā uz precēm, gan attiecībā uz pakalpojumiem, tā 2:1 ir tirdzniecības bilance mūsu eksportam un importam. Es redzu daudzas jaunas Latvijas kompānijas, kurām interesē ienākt Lielbritānijas tirgū.

Lielā atšķirība starp Lielbritāniju un Austrāliju ir ekonomisko sakaru mērogā. Un Lielbritānijā ir nesalīdzināmi daudz vairāk mūsu tautiešu, un mēs cenšamies viņiem nodrošināt pilnā apmērā arī dažāda veida konsulāros pakalpojumus. Tuvākajos mēnešos mēs atvērsim jaunas telpas atsevišķi konsulārai nodaļai, jo pēdējā balsošana pierādīja, ka pilnīgi neiespējami fiziski bija šo veikt, tas bija ārkārtīgi grūti. Mēs esam atraduši jaunas telpas, kuras iekārtosim 2014. gada sākumā un sāksim darbu. Tas dos mums iespēju arī palielināt pakalpojumu apjomu, bez tam mēs regulāri braucam mobilos izbraucienos ar mobilām pasu stacijām un katru reizi pieņemam simtiem tautiešu. Pagājušā gadā mēs esam pieņēmuši trīsarpus tūkstošus tikai šajos mobilajos izbraucienos. Ja mēs braukātu vēl biežāk, tad varbūt būtu vēl vairāk. Tur patiešām šis konsulāro pakalpojumu apjoms ir daudz, daudz lielāks.

Bet kopumā jāsaka, ka gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, gan arī Lielbritānijā es redzu ļoti daudz kopīga; mēs esam līdzīgi domājoši. Tas manu, kā vēstnieka, darbu padara vieglāku. Es varu runāt ar cilvēkiem, un es zinu, ka viņi patiešām, līdzīgi domā. Tātad, mans pienākums ir strādāt, lai šim attālumam nebūtu tik liela nozīme.

IN: Austrālijas latvieši ļoti daudz ziedo līdzekļus dažnedažādiem labiem mērķiem Latvijas labā. Varbūt var aicināt ziedot līdzekļus, lai iegādātus vēstniecībai ēku Kanberā?

AT: Par šādu opciju es neesmu domājis, ka Austrālijas latvieši varētu ziedot ēku mūsu diplomātiskajai misijai. Šādu iniciatīvu es vēl neesmu dzirdējis, bet tā būtu tiešām izcila un unikāla iniciatīva. Es zinu, ka tādas kādreiz ir bijušas; piemēram, armēņu diaspora ir nopirkusi un uzdāvinājusi Armēnijai; tātad tādas iniciatīvas ir bijušas, un latvieši noteikti nav sliktāki, bet es par šādu lietu neesmu domājis.

IN: Mūsu iepriekšējā tikšanās reizē runājām, ka baltieši – latvieši, lietuvieši un igauņi Austrālijā visbiežāk sadarbojas kopīgos kultūras pasākumos. Kādēļ gan nevarētu būt kopīga šo valstu vēstniecība Austrālijā? Vai šādu iespēju ir iznācis apsvērt? Varbūt bijušas jau sarunas baltiešu/skandināvu starpvalstu līmenī?

AT: Tas ir iespējams, un mums ir laba pieredze, un mēs jau to darām. Igauņi atrodas mūsu vēstniecībā Kairā; mēs atrodamies Lietuvas vēstniecībā Kišiņevā, Moldovā; lietuvieši izmanto mūsu konsulāta telpas Astanā, Kazahstānā. Viss jau notiek, mēs jau to darām un īpaši starp Baltijas un Skandināvijas valstīm mēs esam jau izveidojuši vienu kopīgu informācijas apmaiņas platformu par iespējām izmantot telpas dažādās valstīs.

IN: Vai igauņiem un lietuviešiem uz vietas Austrālijā ir konsulāti?

AT: Igauņiem ir konsulāts Sidnejā; lietuviešiem, manuprāt, nav.

IN: Varbūt jūs varat nākt ar iniciatīvu Baltijas valstīm par kopīgu vietu konsulātam?

AT: Es domāju šai gadījumā tā pieredze liecina, ka katram vispirms kaut kur jābūt; mēs ar lietuviešiem jau esam pārrunājuši iespējamos sadarbības modeļus Brazīlijā. Sadarbība jau notiek un jau vairākus gadus. Varbūt arī tā krīze šo stimulēja; tad daudzām valstīm bija jāsamazina gan štati, gan jāsamazina telpas; citas valstis pat slēdza vēstniecības un sāka domāt, kā varētu apvienoties Eiropas savienības valstu ietvaros.

IN: Jums šis ir otrais gan Austrālijas, gan Jaunzēlandes apmeklējums. Vai Jūsu kundze te ir pirmo reizi? Kā viņai te patīk?

Inguna Peniķe: Austrālijā ir ļoti jauki un arī šorīt, kamēr Andris visu rītu ir strādājis, es paguvu apiet vienu riņķi pa Melburnu; mazāk pa pilsētu, bet izstaigāju parku un safotografēju; jums jau te katrs parks ir kā botāniskais dārzs; ļoti skaisti.

IN: Es ceru, ka redzēsim arī jūs biežāk tagad Austrālijā.

IP: Es nevaru neko apsolīt, bet, ja būs iespēja, tad labprāt.

AT: Budžets neparedz katru gadu viesoties ar dzīvesbiedri; paredz akreditācijas gadījumā, kāds ir šis brauciens.

IP: Šis brauciens mums bija ļoti vērtīgs, jo iepazināmies ar ļoti daudz tautiešiem, parunājāmies; uzzinājām, kas viņus interesē, kas viņus uztrauc un kādas viņiem problēmas; ir jaunas ģimenes un bērni, izglītība utt. Skolas, bērnu izglītības, tās visas ir tās lietas, ko mēs paši esam piedzīvojuši.

AT: Jā, īpaši sūtņu dzīvesbiedres ir ļoti daudz darījušas, lai uzlabotu to situāciju.

IN: Vai lasāt laikrakstu Latvietis?

AT: Jā, lasu un regulāri; smeļos informāciju par tautiešiem Austrālijā no laikraksta Latvietis. Latvijā interesējas par to, ko dara tautieši citās zemēs. Un lūgums – vismaz vienu drukāto eksemplāru jums vajadzētu sūtīt Nacionālajai bibliotēkai Latvijā.

IN: Pateicos par laiku, ko veltījāt šai sarunai un uz tikšanos nākamgad Austrālijā! ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com