Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


ALB sākas svētku sezona

Dievkalpojums un divas izstādes

Laikraksts Latvietis Nr. 310, 2014. g. 22. maijā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
ALB

Adelaides Latviešu biedrību

Prāvests Jānis Priedkalns. FOTO Pēteris Strazds.

Daļa publikas ar plakātiem. FOTO Pēteris Strazds.

Astra Kronīte un Valdis Tomanis. FOTO Pēteris Strazds.

Ilga Vēvere (centrā) atklāj rokdarbu izstādi. Pa labi ALB valdes priekšsēdis Bruno Krūmiņš, aizmugurē izšūtais Latvijas ģerbonis. FOTO Pēteris Strazds.

Astra Kronīte (no labās) pasniedz ziedus rokdarbu kopas vadītājai Ilgai Jankēvicai. FOTO Pēteris Strazds.

Rokdarbi. FOTO Pēteris Strazds.

Kādas organizācijas, sevišķi trimdas organizācijas, mūžā, sešdesmit pieci gadi ir ievērojams laika sprīdis, tādēļ der to atzīmēt, ne tikai ar vienreizēju sarīkojumu, bet gan ar notikumu virkni. Adelaides Latviešu Biedrība (ALB) savu lielo jubileju sāka atzīmēt jau svētdien, 18. maijā, ar atceres dievkalpojumu Sv. Pētera baznīcā un divu izstāžu atklāšanu ALB telpās.

Dievkalpojuma sprediķis bija veltīts Biedrības darbam sešdesmit piecu gadu tecējumā, ar uzsvaru kalpošanai latviskumam un Latvijai, tomēr neatstājot novārtā pilsoņa pienākumus pret mītnes zemi. Biedrības darbs ir vienmēr saistījies ar sabiedrības saliedēšanu un latviešu valodas un kultūras uzturēšanu svešumā. Lieli darbi veikti gan vietējiem latviešiem, gan Latvijai par labu pat tad, kad ļauna, netaisna valdība savās ķetnās bija sažņaugusi mūsu zemi un tautu. Prāvests Jānis Priedkalns pateicās visiem Biedrības priekšniekiem, bet sevišķi pašreizējam priekšniekam Bruno Krūmiņam, kurš Biedrību vada jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Dievkalpojumu kuplināja Rīgas Kamerkora Ave Sol dziedājuma atskaņojums ar divām tautas dziesmām: J. Cimzes Teici, teici, valodiņa un A. Jurjāna Aiz upītes es izaugu.

Pēc dievkalpojuma, ļaudis steidzās pāri ielai uz Biedrības namu, jo gan muzejā, gan Biedrības zālē bija iekārtotas Biedrības jubilejai veltītas izstādes. Muzeja vadītāja Māra Kolomitseva, ar palīdzi Astru Kronīti, bija muzejā iekārtojušas izstādi par Biedrības sešdesmit piecu gadu vēsturi. Protams, ierobežotā telpā varēja parādīt tikai mazu daļu no visa tā, ko Biedrība tik garajā laikā spējusi. Uz lieliem plakātiem varējām aplūkot ļaudis, kuri jau sen vairs nav mūsu vidū, un arī tādus, kuri laika tecējumā pārvērtušies gandrīz līdz nepazīšanai.

Plakātos ir pārstāvētas visas Biedrības nozares, esošās un bijušās – Laima un Rosme, kas rūpējās par veco ļaužu labklājību; koris, tautas deju grupa, muzejs, bibliotēka, grāmatnīca, dāmu komiteja, utt. Kaut kas pastāstīts arī par Biedrības pirmsākumiem, atsevišķu biedru darbiem un notikumiem Biedrības dzīvē, piemēram, literārās pēcpusdienas. Izstādi atklāja LR Goda Konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis ar atzinīgiem vārdiem gan Biedrībai, gan ilggadējam priekšniekam Bruno Krūmiņam. Šī izstāde ir daļa no Dienvidaustrālijas Vēstures Nedēļas (History week) un papildinājums izstādei par latviešiem, kas šobrīd apskatāma migrācijas muzejā (arī Māras Kolomitsevas darbs). Muzejs ir atvērts katra mēneša pēdējā sestdienā, kā arī sazinoties, vai nu ar muzeja vadītāju, vai katras sestdienas rītā ar grāmatnīcas vadītāju Ilgu Vēveri.

Biedrības zālē, rokdarbnieču kopas izstādi atklājot, Ilga Vēvere atzina, ka pirmo reizi mūžā atklāj kaut ko tik skaistu. Un tiešām, visi eksponāti ir cieņas un apbrīnas vērti. (Vispār jāapbrīno latviešu sievietes caur gadu simtiem, kuras likušas pamatus šiem brīnišķīgiem rokdarbiem.) Acis žilbst un prāts mulst no krāsām, tehnikas, rakstiem un kompozīcijas latviešu sieviešu rokdarbos. Izstāde liecina par neskaitāmām darba stundām, pacietību un mīlestību, jo tas ir nesamaksājams darbs. Tik sīki, smalki dūrieni, tik gaumīga un radošas izdomas pilna kompozīcija, tik saskanīgas krāsas! Tīkla darbi, vien- un divvirzienu izvilkumi, dūrienu dažādība gan baltajos, gan krāsainos izšuvumos laistās sedziņās, galdautos, tautas tērpos un tautiskās lellēs. Spilveni un izšūtas gleznas daiļo telpas sienas. Netrūkst arī tamborētas sedziņas. Īpaši skaista un sieviešu rokdarbu skatē neparasta ir koka pūra lādīte, ar grezniem sudraba apkalumiem un dzintara rotājumu. Tādas parasti gatavo vīrieši, bet Velime Grass nebaidās ķerties arī pie šāda darba.

Mūsu tradicionālās, dabiskās augu krāsas piešķir īpašu, saskanīgu skaistumu un mīlīgumu katrai kompozīcijai, kāds vienkārši nav iespējams ar modernām, ķīmiskām krāsām, un tā sauktie baltie darbi nemaz nav vienmēr balti, jo dabiskais, pelēkais lina audums izšūts ar līdzīgas krāsas diegu un izvilkumiem arī skaitās pie baltiem darbiem. Cits par citu skaistāks ir katrs šinī izstādē izliktais darbs. Visam pāri stāv Solveigas Milicas izšūtais Latvijas ģerbonis, kurš jau kopš 2007. gada atrodas ALB īpašumā, un kura tehnisko izpildījumu var tikai apzīmēt par vienreizēju.

Pat izstādes iekārtojums ir kā mākslas darbs – liela glezna, kas sastāv no daudzām atsevišķām gleznām, un arī šo iekārtojumu veikušas pašas rokdarbnieces. Ar vadītāju Ilgu Jankēvicu priekšgalā telpu iekārtoja latviešu sievas, kuras lielākoties uz savu 80. dzimšanas dienu var tikai atskatīties un atcerēties. Varenas sievas!

Svinības turpinājās Biedrības nama dārzā pie šampanieša un uzkodām, tā dodot iespēju dažiem mākslas un vēstures baudītājiem apskatīt izstādes mierīgā garā bez lielās burzmas.

ALB jubilejas svinēšana turpināsies svētdien, 25. maijā, ar svētku pusdienām, kur, starp citu, visus Biedrības biedrus uzrunās goda viesis, Rīgas Latviešu Biedrības priekšsēdis Guntis Gailītis, un tautā laidīs Biedrības grāmatu, vēsturiskā sērijā jau trešo, par ALB dzīvi 2000.-2014.

Būs skaista pēcpusdiena un interesanta lasīšana.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com