Aizkustinošs un visai ievērojams notikums!

Andrējs Streļājevs koncerta laikā. FOTO Helēna Gintere.

Ērģeļspēles pratēju šodien ir simtiem reižu mazāk nekā klavieru un citu instrumentu spēlētāju. Viens no tiem ir Andrējs Streļājevs, kas 13. jūlijā sniedza savu doktorantūras koncerteksāmenu Sv. Tomasa (St. Thomas’s) anglikāņu baznīcā, Toronto.

Andrējs ir vienīgais un pirmais doktorants Toronto Universitātes mūzikas fakultātē ērģeļu klasē. Viņš ir pirmais latvietis, kas Kanādā plašākā mērogā popularizē profesionālo ērģeļmūziku, atskaņojot latviešu komponistu ērģeļdarbus, kā arī rakstot disertācijas darbu par latviešu ērģeļmūziku!

Neapšaubāmi man un visiem latviešiem, kas bija ieradušies atbalstīt Andrēju viņa doktorantūras eksāmenā, tas bija dziļi personīgs un aizkustinošs brīdis; dzirdēt tikai un vienīgi latviešu komponistu ērģeļdarbus Toronto dievnamā! Programmā skanēja Latvijas ērgeļmūzika, aptverot gadsimta robežu un vēsturiski parādot tās dažādos periodus un stilus.

Andrējs ir viens no gados jaunākajiem un līdz šim pēdējiem profesionāliem mūziķiem, kas iebraucis Kanādā no Latvijas.

Uz dzīvi Toronto viņš pārcēlās 2002. gadā un turpināja pilnveidot savu ērģeļspēli Toronto Universitātē pie ievērojamā ērģelnieka Džona Tatla (John Tuttle).

2003. gadā veiksmīgi piedalījās Kanādas mūzikas konkursā CMC, pēc kura tika izvirzīts uz nacionālo finālu Kalgarijā, kur ieguva pirmo vietu ērģeļu kategorijā.

2004. gadā viņš ieguva 2. vietu RCCO Toronto Centra Jauno Ērģelnieku konkursā, 2005. gadā ieguva Toronto Universitātes maģistra grādu, kā arī Toronto U stipendiju (University of Toronto Fellowship) un Ītona Absolventa stipendiju (Eaton Graduate Fellowship).

Pašlaik Andrējs dzīvo Toronto piepilsētā Oukvilē (Oakville), kur strādā par ērģelnieku Sv. Jūda (St. Jude’s) anglikāņu baznīcā un par koncertmeistaru Tafelmuzik kamerkorī, kā arī Toronto Universitātes mūzikas fakultātes orķestra diriģēšanas klasē pie latviešu izcelsmes diriģenta Ivara Tauriņa. Bez tam viņš ir vēl pilna laika koncertmeistars karaliskajā Deju Akadēmijā un Oukviles Deju skolā (Oakville School of Dance) un pavisam nesen ir apstiprināts par pilna laika koncertmeistaru Kanādas Nacionālā baletā (The National Ballet of Canada) baleta trupā.

Plašākai latviešu sabiedrībai A. Streļājeva vārds ir jau pazīstams – viņš 2004. gadā uzstājās Toronto un 2009. gadā Hamiltonas dziesmu svētku Garīgajā koncertā. 2004. gadā Jāņa Ķalniņa un Jaņa Norvila simtgades veltītajos koncerts Sv. Andreja baznīcā, kā arī Toronto koncertapvienības 50 gadu svinībās, kas bija veltītas T. Ķeniņa 90 gadu jubilejai Glena Gūlda (Glenn Gould) studijā un vēl daudzos, daudzos citos koncertos un sarīkojumos.

Latvijas mūzikas kultūras vēsturē ērģeļmākslai bija svarīgāka loma. Ērģeļmāksla starp pārējiem mūzikas žanriem kādreiz bijusi nevis baltais zvirbulis, bet ola, no kuras izšķīlusies profesionālā mūzika. Ērģeles parasti asociējas ar baznīcām, taču Latvijā pagājušajā gadsimtā tās bija gandrīz katrā skolā. Piemēram, Rīgas 3. vidusskolā tādas vēl ir saglabājušās līdz šai dienai, ērģeles bija arī 2. vidusskolā, taču astoņdesmitajos gados tās kaut kur pazuda... Zemnieku mājās arī bija ērģeles, mazas ērģelītes, līdz sešiem reģistriem.

Ērģeļmākslai Latvijā ir ļoti senas saknes, pirmās ziņas par ērģelēm ir saglabājušās Livonijā jau no 14. gs. Klasiskā ērģeļmūzika un vokāli instrumentālo darbu iestudējumi ar ērģelēm ir visagrākā pieejamā koncertmūzika. 19. gs. lauku amatnieku pašdarinātās ērģeles un harmoniji stāsta par tautas meistaru augsto māku instrumentu būvē.

Praktiskā nepieciešamība nodrošināt baznīcām ērģelniekus, lika ietvert ērgeļspēli kā obligātu priekšmetu 19. gs. skolotāju semināru mācību plānos. Ērgeļspēle stimulēja arī pirmo paaudžu komponistus, kas 19. gs. otrajā pusē un 20. gs sākumā savas profesionālās mūzikas izglītības gaitas ir sākuši ērģeļklasē. Otrā Pasaules kara laikā daudzi instrumenti gāja bojā, un tikai 50., 60. gados sākās jauns ērgeļmākslas uzplaukums.

Kad mūzikā ieskanas visaugstākās un diženākās idejas, to izteiksmi vislabāk izteic ērģeles! To arī pierādīja A. Streļājevs sava koncerteksāmena programmā, kuru viņš sāka ar Alfrēda Kalniņa Fantāziju sol minorā, – briljantā bravūrā pasāžas mijās ar liriskām un intīmām epizodēm. Šis skaņdarbs, tāpat kā visi pārējie izsauca aplausus publikā, lai gan tas nav pieņemts eksāmena robežās.

Tālāk programmā sekoja Jāzepa Mediņa, Marģera Zariņa, Romualda Kalsona, Riharda Dubras, Imanta Zemzara un Tālivalda Ķeniņa ērģeļkompozīcijas.

Katrs skaņdarbs bija pārdomāts un smalki niansēts, parādot latviešu profesionālās ērģeļmūzikas krāsu paleti, sākot ar M. Zariņa Baroka svītu, no kuras izpildīja Sarbandu no Ugāles un Kuranti no Ēdoles – līdz mūsdienu R. Dubras un Im. Zemzara meditācijas caurspīdīgajam stilam un T. Ķeniņa raksturīgajiem harmoniju triepieniem.

Andrēja Streļājeva ērgeļspēle ir pilna sarežģītas polifonijas un plaši izvērstas hromatiskās valodas, kas prasa no izpildītāja lielu meistarību un virtuozitāti. Viņš izceļas ar smalku muzicēšanas stilu. Mūzikas formas skaidrība un elegance veido lielisku priekšnesumu un smalku dialogu ar klausītāju, meklējot skaņas izteiksmīgumu, ko piepilda iekšpus vērsta ekspresija un romantisms.

Pēdējos gadu desmitos Latvija ir izauklējusi ne vienu vien spilgtu talantu, kuru vārdi šodien izskan visā pasaulē; E. Siliņš – pirmais latvietis, kas dzied Bastīlijas operā Parīzē, vienā no pasaules vadošajiem teātriem kā Ņujorkas Metropolitan 2010./2011. gadu sezonas plānā lasāmi latviešu vārdi: Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Kristīne Opalais, Aleksandrs Antoņenko un jaunā talantīgā diriģenta Andra Nelsona vārds.

Tie ir tikai nedaudzi no daudzajiem, un no tiem neapšaubāmi ievērības cienīgu vietu ieņem Andrejs Streļājevs, kura vārds nes vērtīgu ieguldījumu Latvijas un Kanādas profesionālās mūzikas ērģeļspēles laukā. Viņa talantu un Toronto Universitātē iegūto popularitāti apliecināja koncerteksāmena fināls, ko vaiņagoja kājās stāvošo aplausi. Apsveicam!

Helēna Gintere
Laikrakstam „Latvietis“