Satversmes preambulas teksts

Saeima ceturtdien, 19. jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā grozīja Satversmi, valsts pamatlikumu papildinot ar ievadu jeb preambulu.

Par Satversmes ievadu balsoja 69, bet pret bija 28 Saskaņas centra deputāti. Lai pieņemtu šādu Satversmes grozījumu, sēdē bija jāpiedalās vismaz 67 deputātiem, un grozījums bija jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Pirms galīgā balsojuma par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne Saeimas sēdē uzsvēra: „Ja šo ievadu mēs pieņemsim, tad Satversme beidzot iegūs modernu, vairumam mūsdienu konstitūciju raksturīgo apveidu, kas saturēs ne tikai valsts institūciju un procedūru regulējumus un pamattiesības, bet arī norādes uz valsts politiskajiem, tiesiskajiem un morālajiem pamatiem.“

Saeima valsts pamatlikumu nolēma papildināt ar ievadu šādā redakcijā:

„1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Dievs, svētī Latviju!“

Saeimas Preses dienests un LL