Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Muiža, muzicēšana, maģija...

Jānis Laurs un Bēthovena sonātes čellam

Laikraksts Latvietis Nr. 471, 2017. g. 10. aug.
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pēc koncerta: Agnese Egliņa un Jānis Laurs. FOTO Ilona Brūvere.

No kreisās: Muižas īpašnieks Uģis Prauliņš un Jānis Laurs. FOTO Ilona Brūvere.

Pa ceļam uz Ērmaņu muižu. FOTO Ilona Brūvere.

Labi gan, ka Latvija nav pārāk liela, citādi būtu grūti izskraidīt pa izciliem koncertiem, kas notiek samērā tālu prom no Rīgas. Šoreiz devos uz Ērmaņu muižu, Malienas pagastā, Alūksnes novadā, vietā, kas man vienmēr ir bijusi mīļa, jo vecmamma ir no Alūksnes.

Ērmaņu muiža ir Latvijas Republikas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ko pamazām pazīstamais komponists uz mūziķis Uģis Prauliņš atjauno; pareizāk būtu teikt, atgriež tai atpakaļ oriģinālo formu. Un šajā koka arhitektūras muižā, – otras šāda tipa ēkas Latvijā nav, – regulāri notiek visāda stila koncerti un izstādes.

15. jūlijā devos uz koncertu, kurā piedalījās Austrālijas latviešu pazīstamais čellists (un VV pazīstamais pavārs) Jānis Laurs un ievērojamā Latvijas pianiste Agnese Egliņa un izpildīja visas piecas Bēthovena sonātes čellam. Koncerts ritēja uz priekšu tā, it kā tas būtu jauki pavadīts vakars ar ģimeni. Dabīgi sonātes skaņas izcili piepildīja Ērmaņu muižas telpas. Uģis iepazīstināja mūziķus un pastāstīja par Bēthovena saitēm ar Ērmaņu muižas bijušajiem īpašniekiem. Jāņa stāstījumā par katru sonāti kopā savijās humors, izcilas zināšanas un skatītāju iesaistīšana radīšanas procesā. Agnese Egliņa izstāstīja anekdoti par Bēthovenu un viņa koncertēšanu uz klavierēm, kurām visas stīgas bija atvienotas no kauliņiem. Un, lai jaukā sajūta turpinātos, Inga Prauliņa pacienāja klausītājus ar pašas gatavotu zupiņu!

Pēc Jāņa stāstītā bija viegli saprast atšķirības starp sonātēm, kas atspoguļoja Bēthovena trīs galvenos radošos periodus. Pirmās divas komponētas karjeras sākumā, kad viņam vēl nebija dzirdes problēmas, liela mēroga gabali, aizraujošu efektu pilnas, kur klavieres vada un čells seko. Lasīju, ka Bēthovens negribējis palikt čellista ēnā, kad pats esot spēlējis! Trešā, kad Bēthovenam pa daļai dzirde jau bija zudusi, rūpīgi klasisks gabals, kur tēmas simetriski viena otrai atbild, un no kuras izstaro miers, humors un prieks. Pēdējās – sarežģītākas, īsākas, kur katra nots ieņem nozīmīgu vietu vispārējā struktūrā, – pa reizei aizceļo uz garīgo pasauli, bet tad atgriezies šajā pasaulē, kad dzirdi dzīvo un uzjautrinošo fūgu.

Abi mūziķi dzīvoja līdzi mūzikai; Jānis, pa reizēm nopietns, pa reizēm savā pasaulē, bet vienmēr piepildot telpas ar ārkārtīgi bagātu skaņu. Būtu aizvērusi acis, lai pakļautos mūzikai, bet sēdēju vietā, kur labi varēju novērot Agneses seju, – un tur parādījās tik daudz emociju, dzīves prieka un krietnas devas enerģijas, – un to nevarēja palaist garam. Kādreiz vienkārši bija jāsmaida līdzi! Dzirdēju, ka pāris dienas iepriekš viņa esot piedalījusies izpārdotā koncertā Lielajā Dzintarā; viegli saprast kāpēc!

Pati mūzika, apdāvinātie mūziķi, interesantā programma, radošā atmosfēra un viesmīlīgie mājas saimnieki padarīja pēcpusdienas koncertu par burvīgu izklaidi. Izcils koncerts, izcili mūziķi un izcila vieta – reti kad viss tik labi sanāk kopā! Paldies!

Un tad vēl gaišs diezgan, lai dotos mājup pa nezināmiem zemes ceļiem, kur varēja nomaldīties, bet toties atklāt jaunas, vilinošas Latvijas ainavas.

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com