Sakarības

Mt 13, 3-9: (Kristus) runāja līdzībās: Redzi, sējējs izgāja sēt. Cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda; cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes; bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi to nomāca; bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. Gal 6, 7: Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.

Šodien svinam Pļaujas svētkus. Katru gadu ir raža, kas ienākas. Tā darbojas pasaule, kā saka Sv. Raksti 1 Moz 8, 22: Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana. Bet pasaule darbojas šādi tāpēc, ka to darbina Dievs – Radītājs, Uzturētājs, Svētītājs. Lai kādi nebūtu laiki – raža, neraža, kari – šī sakarība, kas nodrošina mums pārtiku, ir bijusi, pastāv un būs, jo to uztur mūžīgais un nemainīgais Dievs.

Bet Baznīcā svinam ne tikai to, ka Dievs mums nodrošina dienišķo maizi. Pļaujas svētki ir nozīmīgi ar to, ka tie atgādina, ka mēs vienmēr esam un būsim atkarīgi no Dieva Radītāja, un atkarīgi ļoti plašā nozīmē. Viņš var dot ražu vai neražu, bet Dieva visvarenība parādās, ka arī neražas un posta laikā, kuru ļoti bieži mēs, cilvēki, viens otram sagādājam, tās sēklas, kas ir iesētas labā zemē, tomēr izaug. Šo Viņa visvarenību, kas ir pāri apstākļiem un neražas gadiem, pašu cilvēku izraisītajam postam, tad arī svinam.

No visa, ko par sēju – pļauju runā Sv. Raksti, mums šodien ir svarīgas divas sakarības.

Pirmā ir Gal 6, 7: Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Tas ir iegājis tautas parunā kā ko sēsi, to pļausi. Vai kā t.s. dzīves dzelzs likums – cēlonis – sekas. Ja tiek radīts kāds cēlonis, tam noteikti būs arī sekas. Tas attiecas ne tikai uz individuālo dzīvi, bet daudz lielākā mērā arī uz sabiedrību kopumā.

Tas ir Dieva brīdinājums nepievilties ar bezatbildību, savtīguma un pasivitātes prioritāti savā un sabiedrības dzīvē. Šodien īpaši vajadzētu brīdināt no pēdējās. Nupat Latvijas avīze publicēja interviju ar kādu bijušo latviešu brīvprātīgo cīnītāju Andri Ukrainā. Viņaprāt, Ukrainu līdzās Krievijas imperiālismam līdz šodienas problēmām noveda arī tās iedzīvotāju politiskā pasivitāte un tuvredzība. Pēc 2004. gada Oranžās revolūcijas iestājās apātija un vilšanās korupcijas un oligarhu cīniņu dēļ. Tādēļ 2010. gadā daudz rietumniecisko un nacionālo ukraiņu negāja uz vēlēšanām. Savukārt prokrieviskie vēlētāji mobilizējās, un par prezidentu ievēlēja Janukoviču, kurš valsti bīdīja Krievijas ietekmē. To izjauca Maidana protesti, ievadot šībrīža notikumus, – Krimas okupāciju un karu Austrumukrainā.¹

Ja šī pirmā sakarība ir satraucoša un brīdinoša, tad otrā ir mierinoša. Tā ir Dieva mīlestības, apsolījuma vēsts, ka tā pļauja, kas notiek pēc Viņa gribas, tiek svētīta ar daudzkārtīgiem augļiem – 30, 60, pat 100 kārtīgiem.

Līdzībā redzam, ka sējējs saskaras ar dažādām augsnēm, bet lielos mērogos gala rezultāts tomēr ir tas pats: sēkla uzdīgst, sējējs turpina katru gadu sēt un pļaut, jo Dieva likumsakarība darbojas.

Parasti par sevi esam raduši domāt aritmētiski, ka 1 = 1. Tad grūtos brīžos skan bezspēka retoriskais jautājums: ko gan var viens? Bet Dievs parāda, ka pie zināmiem priekšnoteikumiem tas var būt arī citādi. Ka viens piepeši var dot milzīgu rezultātu, t.i., ka 1 = 30, 60, 100.

Ir nosacījumi, kuros rezultāti ir daudzkārt lielāki nekā cilvēku pieliktā piepūle. Tā sevi parāda Dieva iedarbība, ko saucam par svētību – esam pielikuši salīdzinoši maz darba, kuru Dievs atlīdzina, rezultē ar daudzkārt lielāku iznākumu. Galvenais nosacījums tam: kas tiek sēts? Ja Dieva vārds, vai plašākā nozīmē – notiek Dieva vārda mācīšana visdažādākajos veidos, vai pat visplašākajā nozīmē – darbība saskaņā ar Viņa gribu, tad tai pieder šis milzu pavairošanas apsolījums.

Sēkla kā fenomens ir kas apbrīnojams. Nieka izmēra zīlē ir jau sākotnēji iekodēts milzu ozols. Mazajā zīlē ir apslēpts grandiozs spēks.

Par Kristus sludināto bija izbrīnīti pat malā stāvētāji: Jauna mācība ar spēku! (Mk 1, 27). Spēks izraisa ne tikai respektu, bet arī piesaista piekritējus un sekotājus. Atcerēsimies, kādu milzīgu spēku atraisīja Atmodas sākumā komunistu laikā aizliegtā Latvijas himna – Dievs, svētī Latviju!

Šie vārdi ir latviešu kā valstsnācijas ģenētiskais kods. Tas norāda uz sakarību: pirmajā vietā Dievs, tad Latvija, latviešu dzimtene tās valstiskuma veidā. Kad vērtību prioritāte ir šāda, Dievs to svētī. Tad no salīdzinoši nelielas mūsu piepūles ir milzu rezultāti.

Šī nozīmīgā sakarība Sv. Rakstos tiek ilustrēta ar Jēzus vārdiem: Jūs esat zemes sāls; jūs esat pasaules gaišums (Mt 5, 13-14). Gaisma un sāls var iedarboties ar milzu efektu.

Lai cik bieza nebūtu tumsa, viens gaismas stars var tajā iezīmēt pareizo ceļa virzienu vai kliedēt to pavisam. Tas ir atgādinājums, un stiprinājums tiem, kas cīnās par sabiedrībā nozīmīgām kopvērtībām, un paguruma brīžos saka, ka viņu balss bieži netiek sadzirdēta ikdienas aktualitāšu jūklī.

Abās sakarībās Dievs pievērš uzmanību pareizajai lietu kārtībai.

Pasaulē, lai cik mainīga tā kļuvusi, joprojām darbojas un pastāv kādi nemainīgi lielumi, kā negatīvi, tā arī pozitīvi. Būtiskākais no negatīvajiem ir cilvēka grēcīgums, kas izpaužas kā savtīgums visā spektrā, no ļoti nemanāma līdz klaji nekaunīgam.

Diemžēl cilvēks bija, ir un paliks grēcinieks. Visas pārmaiņas ir tikai sekundāras un galvenokārt dekoratīvas. Tāpēc nopietni ir jārēķinās ar šo pirmo Dieva sakarību – ko sēsi, to pļausi. Nepievilieties, rausēji, nekrietneļi, nelieši, utt., Dievs neļaujas apsmieties, jūsu rīcībai bija, ir un būs sekas, ļaunumam un bezkaunībai nav pēdējais vārds. Savukārt, labās gribas cilvēki, atcerieties, ka ļaunums triumfē, kad neko nedarāt tā novēršanai, kad ieraujaties sevī vai ieslīgstat apātijā.

Bet būtiskākais no pozitīvajiem lielumiem ir otrā sakarība, ja kas notiek saskaņā ar Dieva vārdu, Viņa gribu, tad šāda rīcība tiek svētīta, tā rezultējas neproporcionāli lielos augļos.

Tāpēc mums jābeidz uz sevi skatīties globālisma ideoloģijas ietekmē kā uz statiski aprobežotām anonīmām demogrāfiskām vienībām, kas pēc pasaules ekonomisko spēku patvaļas ir migrējami no vienas darbaspēka pieprasījuma zonas uz citu. Paraudzīsimies uz sevi kā uz zīlēm.

Zīmīgi, ka Latvijas Monētu nams par godu Latvijas simtgadei izlaidis medaļu Lāčplēsis. Monētu nama pārstāvis Gints Rijnieks saka: Medaļā attēlotā Lāčplēša cīņa ar lāci simbolizē latviešu tautas spēku un nepārejošās alkas pēc neatkarības. Lāčplēsis ir spēcīgs latviešu gara un spēka simbols un tādēļ arī medaļas aversā ir uzraksts Varonis mīt katrā no mums. Mēs aicinām katru latvieti apzināties šo spēku.²

Gribētos sacīt vairāk, nevis tikai apzināties šo spēku, jo tad tas ir tikai potenciāls, un kā tāds var palikt nelietots snaudas režīmā, bet likt šim spēkam darboties! Proti, zīle, kas mūsos, jāieliek kā labā augsnē un jārada nosacījumi, lai tā izaugtu par lielu ozolu! – Dievam par godu un Latvijai par svētību!

Šī Kristus līdzība vēsta, ka vērtības, kas ir no Dieva, pastāv un pastāvēs, neskatoties uz akmeņaino zemi, t.i., cilvēku savtību, vienaldzību, ērkšķiem – šķēršļiem, ko ienaidnieks sēj. Pāri tam ir Dieva visvarenība, kas ir Viņa radītājā sēklā. Tādēļ vērtības, kas ir no Dieva, pastāv un pastāvēs Viņa spēkā.

Var izplesties impērijas, bet tautas aizstāvēs savas zemes, kas tām ir Dieva dotas. Var tikt ieguldīti milzu līdzekļi, lai izplatītu amoralitāti un kosmopolītismu, bet veselais saprāts tam vienmēr pretosies un tik un tā uzvarēs. Tāpēc, ka veselais saprāts nu jau vismaz pāris gadu tūkstošus ir mācījies paklausīt tam, ko Dievs Sv. Rakstos ar šīm vienkāršākajām sakarībām māca - kaut vai ar šīm divām, – vienu par Dieva patiesību, otru par Dieva mūs nepelnīti svētošo mīlestību.

Mācītājs Guntis Kalme
7.10.2018.

¹ http://www.la.lv/var-but-ari-daudz-sliktak

² https://nra.lv/izklaide/259244-izlaiz-simtgadei-veltitu-medalu-lacplesis-kuru-var-iegut-bez-maksas.htm