Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts svētki Latviešu centrā Minsterē

Svinīgais akts un arī konference

Laikraksts Latvietis Nr. 121, 2010. g. 2. dec.
Zane Legzdiņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latviešu centrs Minsterē. FOTO Nīls Ebdens.

Latvijas Okupācijas muzeja ārlietu direktors Valters Nollendorfs. FOTO Nīls Ebdens.

Dainis Mjartāns. FOTO Nīls Ebdens.

No kreisās: Alberts Spoģis saņem PBLA goda diplomu no Latviešu Kopības Vācijā valdes priekšsēdētāja Nīla Ebdena. FOTO Roberts Spoģis.

Koris „Balticoro“. FOTO Nīls Ebdens.

Konferences programma.

18. novembris ir svētku diena ikvienam latvietim, neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā liktenis viņu aizvedis.

Arī Minsteres latviešiem šī diena, tāpat kā Latvija, ir sirdij tuva, tāpēc 92. neatkarības gadadienas svinības tika ieskandinātas 18. novembra vakarā, kad, atsaucoties uz Latvijas Republikas prezidenta Valda Zatlera aicinājumu visiem kopīgi pulksten 21.00 pēc Latvijas laika dziedāt valsts himnu, pie Latviešu centra ēkas vējā plīvojošiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem pulcējās vairāki desmiti cilvēku. Mirklis atmiņu stāstiem un arī Minsterē skanīgi atbalsojās Dievs, svētī Latviju! Pēc himnas nodziedāšanas sanākušie latviešu tika aicināti uz glāzi šampanieša un vieglām uzkodām Minsteres Latviešu bērnudārza telpās.

Piektdienas rīts centra telpās atgādināja darbīgu skudru pūzni – katram savs veicamais uzdevums. Kamēr centra darbinieki un brīvprātīgie organizēja un rotāja svinībām paredzētās telpas, klāja galdus un kārtoja traukus, tikmēr jau virtuvē tika sautēti skābie kāposti un vārīti kartupeļi rasolam. Minsteres Latviešu bērnudārza mammas un arī tēti visu dienu cītīgi gatavoja salātus, cepa gaļas ruletes un pīrāgus, lai nākamajā dienā būtu viesiem cienasts. Brīžiem mazās virtuvītes tik tiešam izrādījās par mazu, un bija cilvēki, kas vēl ap plkst. 23 aktīvi šiverēja pa virtuvi.

Lai vai kā, piektdienas, 19. novembra vakarā ikviens interesents tika aicināts doties uz tikšanos ar Latvijas Okupācijas muzeja ārlietu direktoru Valteru Nollendorfu un noklausīties viņa referātu vācu valodā Trimdas loma cīņā par Latvijas brīvību. Referāts aizsākās ar Nollendorfa kunga atmiņām par Latvijas atstāšanu uz kuģa klāja, turpinājās ar trimdas tipoloģiju un hronoloģiju, savukārt referātu beidza ar ļoti saviļņojošām atmiņām – 1988. gadā visur jau bijuši sarkanbaltsarkanie karogi un dzirdot Latvijas himnu, Nollendorfa kunga sirdi pārņēmis patiess prieks, ko pat manījusi viņa tolaik sešgadīgā meita. Ikviens varēja iesaistīties diskusijā par latviešu trimdu, tās lomu pirms vairākiem gadiem un mūsdienas. Interesants fakts, ko, uzsākot savu referātu, minēja runātājs un iespējams tikai retais ievērojis, ka mūsu valsts himna ir vismiermīlīgākā himna – tajā tiek pausts lūgums ļaut mums dzīvot un būt laimīgiem mūsu tēvu zemē, kur dēli dzied un meitas zied.

Sestdienas, 20. novembra rītā Latviešu Centra telpās turpinājās iepriekšējā vakarā aizsāktā konference par Baltijas trimdas pētniecību. Konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas iepazīstināja klātesošos ar saviem pētījumiem un pašreizējiem projektiem, un ikviens varēja iesaistīties diskusijās. Projekti galvenokārt bija saistībā ar dažādiem muzejiem, arhīviem un bibliotēkām, taču neizpalika arī vispārīgu pētījumu. Konferences noslēgumā tika secināts, ka ir nepieciešams izveidot spēcīgāku sadarbības tīklu, kā arī rīkot šādas konferences ne tikai Minsterē, bet arī citās pilsētās un valstīs.

Svētku programmas kulminācija bija sestdien, 20. novembrī. Svinīgais akts un saviesīgais pasākums notika vakarā, taču ikviens, kas piedalījās svētku rīkošanā, vairākas stundas iepriekš darbojās centra telpās, lai veiktu pēdējos darbus. Pulksteņa stundu rādītājam tuvojoties pieciem, aulā sāka plūst cilvēku straume, un pavisam drīz telpa bija cilvēku pilna. Latvieši bija mērojuši ceļu ne tikai no Dortmundes vai Brēmenes, bet pat no Frankfurtes un citām tuvām un tālām Vācijas pilsētām. Visas paaudzes bija pārstāvētas – no mazuļiem līdz sirmgalvjiem.

Svinīgo aktu atklāja ar svētbrīdi Laimas Urdzes vadībā. Klātesošos viesus sveica Latviešu Kopības Vācijā valdes priekšsēdētājs Nīls Ebdens. Sava apsveikuma laikā Ebdena kungs pasniedza ilggadīgam Minsteres Latviešu Ģimnāzijas skolotājam un lietvedim Albertam Spoģim PBLA goda diplomu par grāmatu Minsteres Latviešu Ģimnāzija izdzīvoja. Svētku runu teica Minsteres Latviešu ģimnāzijas absolvents, žurnālists Dainis Mjartāns. Savā runā viņš uzsvēra, ka šobrīd pastāv nevis ekonomiskā, bet gan morāles krīze un tikai mainot cilvēku attieksmi, spēsim palīdzēt savai dzimtenei. Aulā bija manāms cilvēku atbalsts šai idejai. Un jau pēc brīža kādas 150 balsis vienojās kopīgā dziesmā un reizē lūgumā – Dievs, svētī Latvija!

Svinību turpinājumā viesus priecēja Hamburgas koris Balticoro Ginta Rāceņa vadībā. Repertuārā bija ne tikai dziesmas latviešu, bet arī mūsu brāļu tautas – lietuviešu valodā. Ikkatra dziesma aizskāra sirdis, taču neslēpta sajūsma bija par maestro Raimonda Paula un Jāņa Petera gara darbu Manai dzimtenei. Izdzirdot Pūt, vējiņi melodiju, cilvēki cēlās kājās un dziedāja līdzi korim. Aulu pārņēma neredzēta vienotības sajūta.

Pēc svinīgā koncerta, viesi varēja mieloties ar Latviešu centra un bērnudārza vecāku, kā arī pašu sarūpēto mielastu un mierīgā gaisotnē pie vīna glāzes vai kafijas tases aprunāties un apmainīties viedokļiem ar citiem latviešiem. Kā jau dziedātāju tauta, neiztika bez dziesmu dziedāšanas līdz pat agrai rīta stundai.

Pasākums guva negaidīti lielu atsaucību, par to patiess prieks. Un ikviena minūtē, kas tika ieguldīta gatavojoties šiem nozīmīgajiem svētkiem, tika atzinīgi novērtēta ar katru sirsnīgi pateikto paldies vai silto smaidu.

Svētkus rīkoja un par viesu labsajūtu rūpējās: Latviešu Kopība Vācijā, Latviešu Centrs Minsterē, Minsteres Latviešu bērnudārzs un brīvprātīgie palīgi.

Zane Legzdiņa
Ventspils Augstskolas studente;
praktikante Latviešu Centrā Minsterē
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com