Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Trimda, diaspora un tauta... vai nevar būt viena?

...kāpēc mēs gribam paši sadalīt mūsu tautu

Laikraksts Latvietis Nr. 517, 2018. g. 28. sept.
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Parasti jau rakstu par īpatnējiem pasākumiem, mūzikas un kora koncertiem. Šoreiz nevarēju nociesties, jo mani ļoti uztrauc Diasporas likums, kas pašlaik tiek izstrādāts. Taisnību sakot, uztrauc, ka trūkst informācija par to likumu, ka tautai vai nu Latvijā, vai ārzemēs maz ir zināms par likumu.

Likums paredz, ka būs īpaši pakalpojumi pieejami latviešiem diasporā, kas vēlās atgriezties Latvijā, piemēram, monetārā palīdzība, nodibināt uzņēmumus reģionos. Kad vaicāju, vai tiem latviešiem, kas dzīvo Latvijā, būs arī tāda palīdzība pieejama, man stāsta, ka tāda jau ir, ka viņiem šo nevajadzēs. Par to nespēju spriest, lai gan raksts Biznes Dienā liek man domāt, ka tā tieši nav.

Ko nespēju saprast, – kāpēc mēs gribam paši sadalīt mūsu tautu: Latvijas latvieši un diaspora. Visur raksta, ka mēs visi esam viena tauta, visi svarīgi Latvijas izaugsmei, bet tagad būs divas kategorijas! Kurai kategorijai tad tieši es tagad piederēšu? Biju trimdas latviete, ar lielāko prieku atmetu trimdas nosaukumu un kļuvu par latvieti. Tagad lielāko tiesu dzīvoju un strādāju Latvija, bet mani laikam ieliks diasporas kategorijā. Un vēl, pati Latvija (nu Latvijas valdība) taisās mani tā apvainot ar savām kategorijām.

Te nedrīkst pārprast, domāju, ka vadlīnijas iestādēm, ministrijām un organizācijām, kas palīdzētu latviešiem, kas atgriežas, ar ikdienas lietām – tā kā bērnu reģistrāciju skolā, būtu laba lieta, bet vai tad mums vajag likumu? Likums izsaka, ka valsts pati uzskata, ka ir divas kategorijas latviešu, bet ne ka mēs esam viena tauta, tikai daži dzīvo ārzemēs un daži Latvijā. Vai tad nevar būt viena organizācija, piemēram, kur var griezties lūgt palīdzību ar uzņēmuma noformēšanu, ar taisnīgām atbalsta iespējām, vienalga, vai tu esi daļa no diasporas, vai dzīvo Latvijā?

Bet saprotu, ka šīs ir tikai manas domas, un ka citiem varbūt ir citi uzskati. Tagad nonākam pie ļoti svarīgas lietas, ja mēs gribam uzskatīt Latviju pa demokrātisku valsti, un arī iemeslam šim rakstam. Kad pasniedzu kursus, esmu sanāksmēs, mēģinājumos, runājos ar skolotājiem, universitātes pasniedzējiem vai draugiem, vienmēr prasu, ko viņi zin par Diasporas likumu un, ar tikai vienu izņēmumu, atbilde vienmēr ir – neko. Tas mani uztrauc. Diasporas likumam ir iespēja šķelt tautu. Cilvēkiem vajag informāciju pa likumu, bet kad prasīju vienam politiķim, kā cilvēki var par likumu uzzināt, atbilde bija, ka var atrast portālā (likumprojekts un anotācija ir pieejama: http://ej.uz/diaspora). Demokrātiskai valstij tā atbilde man likās niecīga. Pirmkārt, man vajadzētu zināt, ka tāds likums gatavojās, citādi jau es nezinātu, ka man tas jāmeklē. Otrkārt, vai tad visi ļaudis ir pieraduši informāciju meklēt datorā? Vai vispār tāds ir pieejams visiem? Man ir ļoti žēl, ka normatīvie akti, likumi, vadlīnijas tiek izlaisti bez stratēģiska plāna informācijas izplatīšanai, jo tas nozīmē, ka lietas tiek ievestas pa kluso. Vēl man piedāvāja to, ka likuma sagatavošanas procesā ir iesaistītas organizācijas, piemēram, PBLA , un ka caur organizācijām var uzzināt un izteikties. Atkal, ne jau visi ir PBLA vai citu organizāciju biedru sarakstos. Kā tad tie uzzinās vai izteiksies?

Tātad šis raksts ir mans veids kā dalīties ar informāciju. Prasīju politiķim, kā mēs varētu palīdzēt ar informācijas izplatību, bet nekad nesaņēmu atbildi. Žēl, jo tikai ļaudis, kas ir informēti, spēj patiešam piedalīties demokrātijā, spēj pildīt savus pienākumus un sargāt valsti no plutokrātijas!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com