Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Viss notiek Melburnas Latviešu Ciemā

Trīs sarīkojumi trīs nedēļās

Laikraksts Latvietis Nr. 537, 2019. g. 27. febr.
Ingrīda Biezaite -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Austrālijas dienas svinēšana. FOTO Ingrīda Biezaite.

Ivars Štubis stāsta par savu jauno albumu „Dabas miers“. FOTO Ingrīda Biezaite.

Latviešu Ciema avīzītes dzimšanas diena. FOTO Ingrīda Biezaite.

LatviesuCiems

Austrālijas diena

Pirmdien, 28. janvārī, plkst. 11.00 Ciemā dzīvojošie ļaudis bija aicināti uz Austrālijas dienas atceri tējas istabā.

Jau agrā rīta stundā galdus saklāja un izrotāja mūsu Betija Plūme. Lai arī Austrālijas dienas svinēšana ir pretrunīga, jo ietver skumjas vēstures lapas, nolēmām Latviešu Ciemā to izcelt ar tējas pēcpusdienu svinīgā gaisotnē, jo dzīvojam šeit jau ilgus gadus, un šī zeme mūs un arī mēs šo zemi esam pieņēmuši un iemīļojuši. Dziesmas dziedājām no iepriekš sagatavotajām dziesmu grāmatām ar īpaši šai dienai izvēlētām dziesmām – gan latviešu, gan angļu valodās.

Tējas istabā pie gariem galdiem bija sanākuši ļaudis gan no aprūpes nama, gan no Lejasciema, un gaisotne bija omulīga. Kopīgi nodziedājām pirmo dziesmu, un tad Valija Kroforda (Crawford) pāris teikumos pastāstīja, kāpēc Austrālijas diena ir 26. janvārī. Pavisam īsi atstāstot, „...1788. gada 26. janvārī pie viena no mazākajiem līčiem piestāja kuģis, kura kapteinis Filips izvēlējās vietu nometnei (notiesātajiem, kurus veda no Lielbritānijas), dodams līcim britu iekšlietu ministra lorda Sidneja vārdu. Šodien šai vietā atrodas Austrālijas lielākā pilsēta Sidneja, savukārt minētais datums ir Austrālijas valsts svētki – Austrālijas diena!...“

Tad, kad svētku izcelsme bija noskaidrota, pacēlām glāzes par Austrāliju un turpinājām mazās svinības, dziedot, sarunājoties un ēdot Lamington kūkas.

Man šajā gadā Austrālijas diena bija ļoti īpaša, jo 26. janvārī skaistā ceremonijā saņēmu Austrālijas pilsonību, par ko arī klātesošajiem pastāstīju vairāk. Pastāstīju, ka šo brīdi biju gaidījusi astoņus gadus, un tas mūsdienās nav viegls ceļš. Dokumentu kārtošana, sadarbojoties ar imigrācijas dienestu prasa daudz naudas un uztraukumu. Lai iegūtu pilsonību, ir jānokārto pārbaudes tests, kur pirmajā daļā ir vienkāršas pārrunas ar ierēdni un otrajā ir jākārto pārbaudījums datorprogrammā. Jāatbild uz 20 dažādiem jautājumiem par dažādām tēmām – karoga krāsām, politisko iekārtu, vēsturiskiem datumiem, nacionāliem simboliem un pilsoniskiem pienākumiem.

Arī pārējiem bija stāsti un atmiņas par pilsonības iegūšanas norisi tālā pagātnē. Savstarpēji sarunājoties, nemanot bija pienācis laiks doties uz ēdamzālēm, lai ieturētu kārtīgas, latviskas pusdienas – tādas, kādas gatavo Latviešu Ciemā Austrālijā. Paldies visiem par atbalstu un atsaucību!

* * *

„Dabas Miers.“

Otrdien, 12. februārī, Latviešu ciema Senioru saietā Ivars Štubis stāstīja par sava jaunā albuma Dabas miers tapšanu; rādīja bildes, pastāstīja, kā radās ideja un kā šo ieceri izdevās īstenot.

Zāle bija ļaužu pilna, uz sarīkojumu bija sanākuši daudz klausīties gribētāju.

Izrādās, ka no idejas, kura ir dzimusi Latviešu Ciemā, līdz brīdim, kad ierakstītais disks iegūla skaistos kartona vāciņos, par kuru noformējumu bija gādājusi Ivara draudzene Laila Grosa, ir pagājis ilgs laiks – divi gadi. Vispirms Ivars ar Andreju Jaudzemu devās uz Latviju, lai ierakstītu Latvijas dabai raksturīgās skaņas – putnu dziesmas, negaisu, lietus lāses, tekošus strautus un pļavas ar sienāžu sisināšanu. Tas nav bijis viegls darbs, jo dzīvojam trokšņu pilnā pasaulē, un no iegūtajiem ierakstiem tikai nelielu daļu varēja izmantot iecerētajam darbam Dabas miers. Ivars pastāstīja, ka šis ir noskaņas albums, un tajā ir dažādas emocijas – gan priecīgas, gan arī skumīgas.

Un Ivaram ir taisnība. Es jau radīto gara darbu noklausījos un zinu, ka albumā dabas skaņas mijās ar ģitārspēli Ivara improvizācijā, radot mierīgu, reizēm mazliet skumju un reizēm apcerīgu noskaņu. Katrā ziņā paliek brīva vieta sapņiem, un, aizverot vai arī neaizverot acis, vismaz es, vienmēr nokļūstu kādā dabas ainavā Latvijā.

Bet atgriezīsimies pie Senioru saieta Austrālijā. Ivars stāstīja ar lielu aizrautību un ar prieku dalījās amata prasmēs, stāstot, cik modernā laikmetā dzīvojam, ka studiju var izveidot mājās un kā pa maziem skaņu fragmentiem, kas redzami ir datora ekrānā, var veidot izvēlētās kompozīcijas pēc sirds patikas. Bet, tomēr, ja vēlas nevainojamu iznākumu, tad pēc galējā skaņas slīpējuma ir jādodas uz kādu no profesionālām skaņu studijām, kur noņem visu nevajadzīgo un vajadzīgo padara maigāku vai dzidrāku.

Ivars stāstījumu papildināja, nospēlējot muzikālas kompozīcijas no tikko izdotā albuma un precīzi zināja teikt, kurā vietā šis skaņdarbs atrodas un kāpēc tāda izvēle, kas pārliecināja ikvienu, ka Ivars šajā darbā ir ielicis lielu darbu un visu sirdi un dvēseli. Piemēram, Ivars stāstīja: „Dabas ierakstā līst lietus, tātad Jāņi! Jāspēlē dziesma „Visu gadu dziesmas krāju““

Es varu vien apbrīnot sava Latviešu Ciema darba kolēģa dziļās zināšanas par latviešu dziesmām un izdomu tās ietērpt ģitāras un citu mūzikas instrumentu skaņās, tā izveidojot savdabīgas kompozīcijas, kuras pasniegt skaistos kartona vāciņos ar uzzīmētiem Latvijas pļavu ziediem un nosaukumu Dabas miers.

Lai veicās! Gaidīsim turpinājumus!

* * *

Latviešu Ciema Avīzītei – 3!

„Man ir trīs gadiņi, nu aug mani radziņi...“

Ar šādām rindām iesākās Betijas pašas sacerētais dzejolis, kuru Betija skaļi un skaisti deklamēja 14. februārī Latviešu Ciema avīzītes 3. dzimšanas dienā. Jāsaka, ka tas precīzi atspoguļo avīzītes raksturu, kas veidojies ir trīs gadu garumā, pateicoties saviem rakstītājiem, lasītājiem, ideju devējiem un citiem atbalstītājiem!

Pirmo Latviešu Ciema avīzītes dzimšanas dienu svinējām tējas istabā tikai aprūpes nama iemītnieki, bet tikai vēlāk iedomājāmies, ka ciemiņu loks ir jāpaplašina, tā kā avīzīte raksta par visu Latviešu Ciema dzīvi, un tās rakstu autori dzīvo arī Lejasciemā.

Otrajā dzimšanas dienā galdus klājām tējas istabā, bet nu jau bijām uzaicinājuši Lejasciema ļaudis, kas uz svinībām ieradās kuplā skaitā, un līdz ar to visiem bija cieši jāsaspiežas, kas gan netraucēja baudīt svētku noskaņu, bet uzdevām jautājumu, ja tik daudz viesu sanākuši, kāpēc, lai neizmantotu plašākas telpas svinībām?

Tā nu šogad mums bija amats rokā; zinājām, ka dzimšanas diena ir jārīko Lielajā zālē pie pieciem gariem, ar baltiem galdautiem klātiem, galdiem. Galdus izvietojām zāles viducī kā saules starus attiecībā pret skatuvi, lai visiem būtu laba redzēšana, skatoties iepriekš sagatavotās bildes. Plkst. 14.30 sāka nākt viesi – saposušies, kāds ar ziediem, kāds ar dāvanām, kāds ar paša sacerētiem dzejoļiem. Glāzēs lējām šampānieti, un Ivars nospēlēja pirmo dziesmu, pavadot uz akordeona, ko visi sanākušie kopīgi dziedājām.

Tad uzstājos es, pasakot visiem paldies par ierašanos un atbalstu šo trīs gadu garumā un pastāstīju, ka esmu sagatavojusi bildes, kas bija drukātas Latviešu Ciema avīzītē 2018. gadā. Tās biju apkopojusi apmēram 100 un biju mazliet nobijusies, ka tas ir ļoti liels skaits, un tomēr piedāvāju tās visiem kopīgi apskatīties. Man par prieku visi sanākušie tās skatījās ar lielu interesi un pavadot manu stāstījumu par dažām no tām, un uzstāšanās laiks aizskrēja nemanot. Šo bilžu stāstu papildināja Annas Švalbes un Viktora Bendrupa uzstāšanās, kad mūsu Ciema talanti noskaitīja pašu sacerētus dzejoļus. Pēc tam turpinājām dziedāt, baudīt uzkodas un dzērienus.

Ka jau tāda svinīga reize, saucu uz skatuves Betiju, lai pateiktos par viņas lielo palīdzību Latviešu Ciema darbā un man personīgi, un Betija visus pārsteidza ar skaistu pašas sacerētu dzejoli, ko bija veltījusi Latviešu Ciema Avīzītei! Dzimšanas diena turpinājās, un bija laiks pūst sveces, kas dega ar spožu liesmu gardajā Mirdzas Ozoliņas izceptajā kliņģerī. Velta Stroža pasniedza man skaistas rozes, un Ingrīda Houka (Hawke) no visiem pasniedza dāvanu – dažādus gardumus, lai esot izturība avīzītes gatavošanā!

Vēlāk, pārskaitot ziedojumus, atradu apsveikuma kartītes ar labiem vēlējumiem; paldies par skaistajiem vārdiem un dāsnajiem ziedojumiem, kas kopā bija $ 870.

Šoreiz Latviešu Ciema avīzītes dzimšanas diena sakrita ar Valentīna dienu, tāpēc visi tika pie šokolādes sirsniņām un Viktors Bendrups noskaitīja vēl vienu paša sacerētu dzejolīti par Valentīna dienu. Tā nu sanāca ļoti radoša un saviesīga svētku pēcpusdiena. Tajā bija daudz prieka, draudzības un galvenais – mīlestība. Un man arvien, atceroties to dienu, nepamet sajūta, ka kāds liels labestības eņģelis bija uzlicis savu spārnu pār visiem mums, tā sasildot ikviena atnākušā sirdi.

Es vēlreiz vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas atbalsta Latviešu Ciema avīzīti, un tiekamies arī turpmāk!

Bet, ja jūs to vēl nelasāt, bet vēlaties uzzināt par Latviešu Ciema dzīvi Melburnā, saņemot Latviešu Ciema avīzīti, lūdzu rakstiet mums e-pastā: activities@latvianfs.org.au

Ingrīda Biezaite
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com