Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Rīgas dome gāž un gāžas

Strīdi par ietekmi uz departamentiem un kapitālsabiedrībām

Laikraksts Latvietis Nr. 578, 2020. g. 24. janv.
Latvijas TV raidījums "De facto" -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Gāzēji tiek nogāzti paši, bet savu gāzēju sola gāzt nākamnedēļ. Tāda šī nedēļa izvērtās Rīgas domes vadībai, kurā nu vismaz pagaidām ir palicis viens pats mērs Oļegs Burovs (GKR). Vicemēri Anna Vladova (Saskaņa) un Druvis Keins (Rīgai!) atteicās atsaukt savus parakstus zem Burova demisijas pieprasījuma, tāpēc Burovs ar dažiem frakcijas biedriem atbalstīja opozīcijas ierosināto vicemēru atlaišanu. Līdz ar to ir sabrukusi kārtējā Rīgas domes koalīcija pēdējo mēnešu laikā. Patiesie iemesli arī šoreiz nav saistāmi ar domstarpībām par partiju programmām, bet gan ar cīņu par ietekmi uz domes departamentiem un kapitālsabiedrībām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Čemodānu nēsātājs, Mata Hari un cilvēks, kura morāles principi esot zemāki nekā pornoaktrisēm. Apmēram tā nedēļas sākumā izplatītā paziņojumā Oļegu Burovu nodēvēja kādreizējais Rīgas mērs, viens no partijas Saskaņa līderiem Nils Ušakovs. Viņš arī pārmeta Burovam, ka tas mērķtiecīgi likvidējot visu labo Rīgā un piespēlējot tiem, kas grib atlaist Rīgas domi.

Burovs sava priekšteča pausto komentē ar ironiju: „Nu bijušais politiķis domes izteica savu viedokli kaut kādu emociju dēļ. Nu ko man šobrīd – taisnoties, ka es neesmu pornoaktrise vai neesmu Mata Hari, vai atbildēt viņam ar kaut ko līdzīgu? Nu, tas nav mans līmenis. Man vispār nebija nekādas emocijas... (..) Droši vien kaut kas neveicas dzīvē kungam, tāpēc ir tādi paziņojumi. Ja būtu ar visu apmierināts, tad droši vien nebūtu tādi paziņojumi. Nu kaut kas neiet pēc grafika, pēc plāniem.“

Pēdējo nedēļu laikā Ušakovs ar Burovu vairs nesarunājoties. Mērs nenoliedz, ka abu domstarpības izraisījusi arī personālpolitikas jautājumi. Piemēram, Burovs atcēla viņa atvaļinājumā laikā pieņemto vicemēres Vladovas lēmumu par Emīla Jakrina iecelšanu Pilsētas attīstības departamenta vadībā.

„Mēs komunicējām līdz decembra pēdējām dienām. Viņš man zvanīja, mēs komunicējām, mēs runājām par dažām lietām. Pēc tam nē. (..) Nu, par šo [Jakrina iecelšanu] mēs arī runājām. Runājām par dažām citām lietām, bet šobrīd es negribu par to runāt,“ par pēdējo sarunu ar Ušakovu saka Burovs. Vaicāts, kāpēc Ušakovam, kas strādā Eiropas Parlamentā un ar Rīgas domi vairs nav saistīts, vajadzēja runāt par Pilsētas attīstības departamentu, Rīgas mērs atbild: „Tāpēc varbūt, ja viņš ir bijušais, tad par bijušajiem vai labu, vai neko.“

Saskaņas pārstāve Vladova atzīst, ka Ušakova ieraksts par Burovu bijis ļoti ass. Viņa gan apgalvo, ka tas esot bijis vērsts uz to, lai stabilizētu Rīgas domes darbu, jo partija Gods kalpot Rīgai atteicās atsaukt Burovu no amata, uz ko partnerus bija aicinājusi Saskaņa un deputātu bloks Rīgai!

Vaicāta, vai viņa kā agrākā Saskaņas Rīgas domes frakcijas vadītāja kaut ko zinot par Burova shēmām, uz kurām mājienus tagad devis Ušakovs, Vladova sāk smieties, jo tieši tagadējais mērs esot tas, kas apvainojis Saskaņu: „Protams, protams... Piedodiet, bet man ir tik smieklīgi dzirdēt un lasīt par to, ka mēs tur esam shēmotāji un vēl tur bija daudzi ļoti interesanti vārdi no Burova kunga. Nu piedodiet, tas ir smieklīgi.“

Saskaņas un bloka Rīgai! iesniegtajam Burova demisijas pieprasījumam sekoja opozīcijas prasība sasaukt sēdi par Vladovas un otrā vicemēra Druvja Kleina atlaišanu. Gods kalpot Rīgai solīja vicemērus nosargāt, ja viņu frakcijas atteiksies no idejas gāzt Burovu. Kleins jau nedēļas vidū paziņoja, ka mēru atbalstīt negrasās, jo sadarbība neesot uzlabojusies: „Burova kungs turpina stāstīt puspatiesības, turpina manipulēt ar kaut kādu informāciju, arī ar iekšējo, ko nav pieņemts publiski arī stāstīt, ko koalīcijas iekšpusē runā. Un nu, mēs uzskatām, ka... Nu es personīgi noteikti uzskatu, ka Burova kungs ir melis. Un es uzskatu, ka ar šādu cilvēku vienā koalīcijā strādāt nevienam politiķim nenovēlētu, un es arī nevēlos turpināt.“

Savukārt no Saskaņas puses nākusī asā retorika pret Burovu varēja arī pierimt, ja tiktu izpildīti atsevišķi partijas nosacījumi. de facto zināms, ka izskanējuši signāli par vēlmi tomēr panākt izmaiņas Pilsētas attīstības departamenta un Satiksmes departamenta vadībā, vismaz uz laiku šos pienākumus uzticot attiecīgi Jakrinam un Saskaņas valdes loceklim Andrim Morozovam – bijušajam Rīgas centrāltirgus vadītājam un Saeimas deputātam. Savukārt Rīgas pilsētas izpilddirektoram un Gods kalpot Rīgai valdes loceklim Jurim Radzevičam būtu jānodod saskaņiešiem dažu pašvaldības uzņēmumu pārraudzība.

„Man personīgi netika [nodots], bet es dzirdēju par šo. Frakcijas loceklim uzdeva jautājumu par šo, bet tas bija mutiski. Tāpēc mēs nevaram runāt par to, ka tas ir oficiāli. Mēs mutiski atbildējām, ka mēs varam skatīt jebkuru jautājumu, bet skatīt jebkuru jautājumu, kas ir rakstiski. Man personīgi neviens nezvanīja,“ jau pēc vicemēru atlaišanas de facto atzina Burovs.

Līdz balsojumam vienošanos panākt tā arī neizdevās. Lai gan Gods kalpot Rīgai frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko no tribīnes aicināja saglabāt koalīciju un opozīcijas piedāvāto vicemēru atlaišanu nepieļaut, ko arī izdarīja frakcijas vairākums, tomēr Burovs un vēl daži GKR deputāti nobalsoja kopā ar opozīciju. Ar to pietika, lai Kleins un Vladova savus amatus zaudētu. Tagad Vladova pauž cerību, ka arī Burovs nākamnedēļ amatu nesaglabās, jo tā būs labākā izeja Rīgai.

Par situāciju Rīgas domē vēl pirms balsojuma sprieda arī Saskaņas valde. Partijas vadītājs Jānis Urbanovičs sarunā ar de facto uzsvēra – vicemēru atlaišana nozīmēs to, ka amatu zaudēs arī Burovs.

Urbanovičs arī mēģinājis Saskaņas Rīgas domniekus pārliecināt, ka viņiem jāsaņemas darbam līdz nākamā gada vasarai, jo domes atlaišana, kurai visi gatavojas, varot arī nenotikt. „To var just, ka cilvēki ir apjukuši un sāk ticēt, vienubrīd sāk domāt: nu jā, nu neizbēgami mūs atlaidīs, nu tad nu ko, nu kāda te strādāšana? Es saviem kolēģiem saku: ja tā, tad arī tiešām atlaidieties. Bet, ja gribat strādāt, jums tāda iespēja joprojām ir,“ stāsta Saskaņas valdes priekšsēdētājs. Ar ko pamatots šis viņa optimisms, Urbanovičs neatklāj, vien norāda: viņam esot plāns, kā panākt to, lai Rīgas dome nostrādātu līdz 2021. gada vasarai.

Līdz nākamās nedēļas vidum Burovam ir jāsasauc vēl viena Rīgas domes ārkārtas sēde. Šoreiz deputātiem būs jābalso par viņa paša atlaišanu. Kā izteicies pats Burovs, koalīcijā šobrīd esot tikai Gods kalpot Rīgai deputāti. Tāpēc viņu no atlaišanas varētu glābt vien tas, ja līdzšinējā opozīcija nepalīdzētu Saskaņai savākt mēra atcelšanai nepieciešamo 31 balsi. Opozīcija gan ir noskaņota neuzticības izteikšanu Burovam atbalstīt, jo palikšana vienlaikus bez mēra un vicemēriem būtu papildu stimuls Saeimai šo Rīgas domi atlaist.

Latvijas TV raidījums „De facto“
Latvijas Televīzija



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com