Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Bēthovena 9. simfonija ar akrobātiem

Maija Kovaļevska atkal Melburnā – 2020. gada februārī

Laikraksts Latvietis Nr. 596, 2020. g. 13. maijā
Ojārs Greste -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Bethovens_1

Diriģents, orķestris, solisti un akrobāti. FOTO Laura Manariti.

Diriģents, orķestris un akrobāti. FOTO Laura Manariti.

Bethovens_4

Maija Kovaļevska. FOTO Polina Viljun.

Bēthovena 9. simfonija ar akrobātiem?! Izlasot reklāmu Melburnas Simfoniskā orķestra (MSO) koncertam, nezināju, vai tas bija pa īstam, vai reklāmas triks, ko izgudrojis kāds mārketinga eksperts, lai piesaistītu publikas uzmanību. Katrā ziņā, tas piesaistīja manu uzmanību. Izrādījās, ka tas tiešām ir koncerts kopā ar akrobātiem! Un pie tam, viena no solistiem bija mūsu pašu latviešu soprāns Maija Kovaļevska, kas pēdējos piecos gados ir pazīstama publikai gan Sidnejā, gan Melburnā ar vairākām La Boheme operas izrādēm. Nu tad jābrauc uz Melburnu!

2020. gadā atzīmējam 250. gadu kopš piedzima Bēthovens (Red.: dzimis 1770. gada 16. decembrī Bonnā, Vācijā.), un viņa mūzikai vēl joprojām ir svarīga kulturāla nozīme. Devītā simfonija bija pēdējā no Bēthovena simfonijām. Neņemot vēra, ka viņš tajā laikā jau bija gandrīz pilnīgi kurls, simfonijas pirmatskaņojumu 1824. gadā diriģēja Bēthovens pats. Simfonijas pēdējā daļa, kad orķestrim pievienojas koris un solisti, ir vispazīstamākā un sasniedz kulmināciju ar slaveno – Odu priekam. Šī ir mūzika, kas liek izjust dvēseles tiekšanos pēc viscēlākā.

Kas padarīja šo Bēthovena devītās simfonijas izpildījumu unikālu bija tas, ka uz skatuves, kopā ar orķestri, kori un solistiem, tiešām bija desmit akrobātu, kuri pa visu simfonijas laiku nepārtraukti, ar milzīgu enerģiju parādīja, ko cilvēka ķermenis spēj fiziski – gan individuāli, gan interaktīvi ar citiem. Šī Bēthovena simfonija jau pati par sevi ir emocionāli spēcīga un pozitīva, un akrobātu līdzdalība pacēla to uz vēl augstāku emocionālu vilni. Neko tādu nebiju savā mūžā redzējis! Vienkārši kolosāli, unikāli! Koncerta beigās visa zāle bija kājās ar aplausiem! Vēlāk ar draugiem pārrunājot, mums trūka vārdu, lai izteiktu savu sajūsmu un pacilātību.

Akrobāti bija grupas Circa dalībnieki, kas savā izrādē kombinēja deju, teātri un ekstrēmu akrobātiku. Circa ir viena no šīs žanra vadošajām grupām pasaulē. Grupa ir bāzēta Brisbanē un ir uzstājusies daudzos starptautiskos festivālos un koncertos. Īss izvilkums, kas parāda Circa mākslu ir redzams šajā YouTube video: https://www.youtube.com/watch?v=KJsiIqhm708

Man it sevišķi spilgti palicis prātā viens moments pēdējā simfonijas daļā, kad orķestris spēlē un koris un solisti dzied pilnā sparā Odu priekam. Uz skatuves ir tikai viens akrobāts, ievijies garā drapērijā, kura karājas no griestiem. Viņš izmisīgi rāpjas augšup un krīt, atkal cenšas uz augšu, atkal krīt un tomēr tiecas augšup... Tas bija varens moments, kas man simbolizēja visu simfonijas jēgu.

Vēl viens neparasts elements šajā inscenējumā bija kora novietojums. Daļa dziedātāju bija tērpti melnā un novietoti balkonos abās pusēs orķestrim. Kad beidzot korim bija jādzied, uz skatuves parādījās vēl citi koristi, kas nostājās abās skatuves malās. Šie koristi gan nebija tērpušies melnā, bet dažādu krāsu drēbēs. Režisors teicis pēdējā mēģinājumā, lai ģērbjas normālos ielas tērpos, katrs pēc savas izvēles, lai reprezentētu tautu. Koristu uznākšana mani pārsteidza, bet tad sapratu, ka tas atņēma psiholoģisko distanci starp publiku un kori. Mēs ikkatrs tur arī varētu iederēties!

Pēc koncerta Maija Kovaļevska izteicās: „Tik liela nozīme akrobātiem, kā galvenajam vizuālam efektam, tas ir kaut kas tāds, ko redzu pirmo reizi. Akrobātiem visu laiku bija spriedze, kā izaicinājums. Man liekas ka Bēthovenam arī tas bija – ar dzirdes zaudēšanu viņam bija cīņa ar sevi. Mēs katrs cīnāmies par dzīvi, un tāpēc akrobāti ar savu mākslu šajā gadījumā tieši akcentēja Bēthovena ideju mūzikā. Tā bija uzdrīkstēšanās – uzdrīkstēšanās godam attaisnoja cerības.“

Vēl jāpiemin, ka koncerta pirmajā daļā dzirdējām pirmatskaņojumā aborigēnu komponistes Debora Čīthamas (Deborah Cheetham) kompozīciju Dutala, star filled sky. Šo skaņdarbu Čīthama sacerējusi kā veltījumu Bēthovenam.

Koncerts notika 2020. gada 22. februārī un bija viens no trijiem, lai atklātu šī gada MSO sezonu. Pārējie solisti Bēthovena simfonijā bija Austrālijas Operas dziedātāji baritons Voriks Faife (Warwick Fyfe), mecosoprāns Džakelīne Darka (Jacqueline Dark) un tenors Pols O'Nīls (Paul O'Neill). Dziedāja MSO koris; diriģēja Bejamins Nortejs (Benjamin Northey).

Kolosāli unikāls koncerts! BRAVO! Jā, šī ir mūzika, kas ved dvēseli uz viscēlāko.

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com