Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas Valsts svētku festivāls Sidnejā

Viesi no Latvijas, orķestris no Nīderlandes

Laikraksts Latvietis Nr. 291, 2014. g. 7. janv.
Ojārs Greste -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jānis Grauds uzrunā klātesošos Sidnejas Latviešu biedrības 18. novembra pusdienās, 17. novembrī Sidnejas Latviešu namā. FOTO Ojārs Greste.

Ints Teterovskis dzied, Ivars Štubis pavada uz ģitāras. FOTO Ojārs Greste.

18. novembra akta svētku runu teica Rolands Lappuķe. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejas Latviešu koris „Jaunais sākums“. FOTO Ojārs Greste.

Apliecības saņēma (no kreisās) Māra Moore, Ingrīda Tuktēna un Andris Kariks (fotogrāfijā trūkst Gundega Zariņa un Rūdolfs Nemme). FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Grauds, Rolands Lappuķe un Latvijas goda konsuls Sidnejā Aldis Birzulis 18. nov. aktā. FOTO Ojārs Greste.

Mariss Jansons paklanās pec koncertā 29. novembrī, Sidnejas Operas namā. FOTO Ojārs Greste.

Sākot ar Latvijas Valsts 95. gadu neatkarības svētkiem, visu novembra mēnesi, pat līdz 1. decembrim, Sidnejas latviešos valdīja latviešu festivāla noskaņa. Bija pašas 18. novembra svinības, bija izcili Latvijas viesi – diriģents Ints Teterovskis un Latvijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, bija mākslas izstādes, bija pasaules labākais diriģents, latvietis Mariss Jansons (ar pasaules labāko orķestri) Sidnejas Operas namā un bija latviešu filma Sapņu komanda-1935. Bija daudz par ko būt lepniem, ka esam latvieši!

Festivāls iesākās sestdien, 16. novembrī ar Sidnejas jaunā latviešu kora mēģinājumu Inta Teterovska vadībā. Koris, kurā arī es piedalos, tika dibināts ar nolūku, lai pirmo reizi publiski uzstātos 18. novembra aktā, un turpmāk lai veidotu pamatu korim 2014. gada Kultūras dienam Sidnejā. Sidnejas Latviešu biedrība aicināja Intu vadīt šo pirmo uzstāšanos. Trīs dienas Ints pamatīgi mūs nodarbināja, lai iemācītos piecas dziesmas, sākot ar dziedāšanas pamatelementiem – elpošanu, patskaņu veidošanu un dziesmu vārdu izpratni. Plātījāmies, gorījāmies, bļaustījāmies, žāvājamies, lai atbrīvotu visu ķermeni, vingrinājām vēdera muskuļus un mācījāmies, kā laist skaņu caur pieri tālu projām līdz lielās zāles otrai sienai. Ints mūs mudināja ne tikai izdziedāt zilbēs, bet stāstīt stāstu.

Visi, kas ir dziedājuši pēdējos divos Dziesmu svētkos Latvijā, kā arī koristi, kas piedalījās 2010. gada Melburnas Kultūras dienu korī, liecinās par Inta dzīvo un nenogurstošo enerģiju. Sidnejas koristiem šis bija vienreizēji brīnišķīgs piedzīvojums – mācīties pie viena no vislabākajiem koru diriģentiem Latvijā. Rezultātu varat dzirdēt video klipā, kad koris dziedāja 18. novembra aktā: http://www.youtube.com/watch?v=M0u5pUA-VXE. Par to, cik augsti Ints Teterovskis ir vērtēts Latvijā, liecina šis komentārs, ko saņēmu par video klipu no kāda Latvijas korista: „Skan labi, bet Teterovski mēs tikai aizdodam!“

Ints Teterovskis ir daudziem talantiem apveltīts cilvēks – viņš vada ne tikai jauniešu kori Balsis un ir bijis Dziesmu svētku virsdiriģents, bet ir arī bijis aktieris 2007. gada ar panākumiem izrādītajā filmā Vogelfrei, vadījis populāro TV šovu Esi gardēdis un pašlaik ir aktīvi iesaistīts Rīga 2014 projektā, vadot brīvprātīgo programmu. Par visām šīm nodarbībām Ints stāstīja sarīkojumā Pēcpusdiena ar Intu Teterovski sestdien, 16. novembrī Sidnejas Latviešu namā. Ints plaši iepazīstināja klausītājus ar daudziem un dažādiem kultūras projektiem, kas ir saistīti ar Rīgas topošo statusu, kā 2014. Eiropas kultūras galvas pilsētām (skat. http://riga2014.org/ un Marutas Tauriņas rakstu).

Jau vairākus gadus pēc kārtas pirms svinīgā 18. novembra akta Sidnejas Latviešu biedrība atzīmē Latvijas Valsts dibināšanas svētkus ar Svētku pusdienām. Šogad pusdienas kuplināja Ints Teterovskis ar vairākām dziesmām Ivara Štubja ģitāras pavadījumā (skat. http://www.youtube.com/watch?v=1UgnwNQV92o). Klātesošos uzrunāja biedrības priekšsēdis Jānis Grauds, kas citēja daļu no bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 1999. gada 18. novembra runas Domu Laukumā, kad viņa pirmo reizi uzrunāja tautu kā prezidente. Viņas vārdi tikpat labi attiecas arī uz šodienu: „Mēs esam iznākuši uz pasaules skatuves un pasaules procesos piedalāmies kā līdzvērtīgi. Mēs esam iesaistīti brīvā dialogā ar citiem. Mēs klausāmies, bet mūs arī uzklausa. Arī mums ir ko sacīt un rādīt. Mūsu mūziķi, mākslinieki, zinātnieki un sportisti ir plūkuši uzvaras un slavas laurus savai zemei... Mūsu zemes nākotne būs tikai tik liela, cik lieli būs mūsu sapņi. Nebaidīsimies sapņot par to, kādu mēs vēlētos savu Latviju redzēt.“

Pirmdienas, 18. novembra vakarā, plkst. 19.00. Sidnejas Latviešu namā notika pats galvenais sarīkojums – svinīgais 18. novembra akts. Aktu šogad organizēja tautas deju kopa Jautrais pāris. Pieteicēja Kīra Bruzgule pēc kārtas sauca pie pults svētku apsveicējus. Jautra pāra pārstāve Klāra Brūvere pastāstīja par savām izjūtām iepriekšējā gadā, piedaloties 18. novembra svinībās Rīgā. Latvijas goda konsuls Sidnejā Aldis Birzulis nolasīja 18. novembra sveicienus no Latvijas vēstnieka Austrālijā Induļa Bērziņa, un noklausījāmies prezidenta Andra Bērziņa uzrunu.

Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) priekšsēdis Jānis Grauds ziņoja, ka LAAJ Atzinības rakstus saņēma Gundega Zariņa par ilgu gadu darbu Daugavas Vanagu organizācijā, Latviešu Ev. lut. Vienības draudzē un veco ļaužu aprūpē Laima; Rudolfs Nemme par ilgu gadu darbu, uzturot nama tehnisko iekārtu un esot SLB valdes loceklim kopš 2001. gada; Gunārs Zodiņš par ilgu gadu darbu kā Sidnejas Latviešu vīru kora priekšsēdis un kora dalībnieks un Andris Kariks par ilgu gadu darbu Sidnejas Latviešu teātrī. No Latvijas Izglītības ministrijas atzinības rakstus saņēma Māra Moore un Ingrīda Veidnere par savu darbu Sidnejas Latviešu skolā. Svētku runu teica Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar diasporu Rolands Lappuķe (kura runu var izlasīt laikraksta Latvietis numuros 286, 287 un 288). Aktu noslēdza ar jaunā Sidnejas Latviešu kora piecām dziesmām Inta Teterovska vadībā.

Lai kuplinātu Latvijas Valsts 95. gadu dibināšanas svētku noskaņu, pie Sidnejas Latviešu nama Baltās zāles sienām bija ne tikai viena, bet divas izstādes. Vienā zāles pusē bija Austrālijas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) gadskārtējā gleznu izstāde, bet otrā – Jura un Vitas Ruņģu foto izstāde (skat. Ojāra Grestes rakstu).

Sidnejas 18. novembra festivāls turpinājās ar trijiem izciliem koncertiem – no 29. novembra līdz 1. decembrim Sidnejas Operas namā uzstājās slavenais Holandes Concertgebouw orķestris, kas uzskatīts kā pasaules labākais izcilā latviešu diriģenta Marisa Jansona vadībā. Maestro vadīja šo lielo – 120 muzikantu orķestri ar nenogurstošu enerģiju. Diriģents uznāca uz skatuves, paklanījās un ieņēmu saspringtu stāju, tā kā sportists pirms starta sacīkšu sākumā. Un tad mūzika eksplodēja! Mariss Jansons iezīmēja katra instrumenta daļu ar kādu ķermeņa kustību un likās, ka viņš dejoja līdzi mūzikai. Uz koncertiem bija bariņš latviešu, un mums visiem bija liels prieks redzēt mūsu tautieti šajā prestižajā lomā.

Latvijas Valsts svētkus noslēdzām svētdien, 1. decembrī ar filmas Sapņu komanda 1935 izrādi Dendy Opera Quays kino teātrī, kas atrodas gandrīz blakus Sidnejas Operas namam (skat. Marutas Tauriņas rakstu). Kinoteātrī 150 vietas bija izpārdotas, un bija vēl cilvēki, kas netika iekšā. Iznācām no kinoteātra un jutāmies kā varoņi! Bijām lepni, ka esam latvieši!

Lai mūžam dzīvo Latvija un latviešu tauta!

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com