Diriģēšanas meistarkursi Melburnā (2)

Palielināt / Enlarge

Zane Ritere. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Lilita Daenke. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Sandra Dragūna. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Jolanta Lārmane. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Rita Hach. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Elita Luce. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Sandra Birze. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Pirmā rindā no kreisās: Anita Andersone, Ivars Cinkuss, Sandra Dragūna, Jolanta Lārmane, Elita Luce, Daina Kaina, Rita Hach. Otrā rindā: Zane Ritere, Jānis Laurs, Ivars Štubis, Edgars Vēgners, Sandra Birze. FOTO Gunārs Nāgels.

Kā jau Laikraksta „Latvietis“ iepriekšējos numurus ziņojām, no pagājušā gada 26. decembra līdz 31. decembrim Melburnā norisinājās LAAJ Skaņu mākslas nozares vadītājas Anitas Andersones organizētie diriģēšanas meistarkursi, kurus vadīja diriģents no Latvijas – Ivars Cinkuss. (Lasiet interviju ar diriģentu LL 289 un rakstus par meistarkursiem LL290, LL291). Laikrakstā „Latvietis“ Nr. 292 var lasīt Ivara Cinkusa vērtējumu šiem kursiem. Tagad piedāvājam lasītājiem kursantu-diriģentu domas par noritējušajiem kursiem tūdaļ pēc sertifikātu saņemšanas 31. decembrī.

Zane Ritere (Melburna)

Es pievienojos atziņai, ka: Kora diriģēšana ir viena no vissmalkākajām un sarežģītākām izpildītājmākslām, un diriģenta uzdevums ir vēl sarežģītāks.

Ko TU te dari? – tā man viena tautiete uzprasīja, sastopot mani starp diriģēšanas semināra dalībniekiem Melburnas Latviešu namā īsi pirms koncerta svētdien, 29. decembrī. Jā, es esmu daudzus gadus darbojusies ar Dainas kori, sākot no 1986. gada. Jau no paša sākuma zināju, ka diriģēšana nav tikai roku vicināšana taktsmērā. Tur nopietni jāmācās tehnika; Latvijā to mācās vairākus gadus. Tā arī pieteicos uz vairākiem īsiem kursiem un pēc vajadzības, kad bija lielāki darbi, piemēram, Jurjāna Tēvijai, Sandras Tauta, manas mājas (Austrālijas 45. Latviešu Kultūras dienās Adelaidē); dažas kantātes ar orķestra piedalīšanos, kas padara lietas vēl komplicētākas, Akerberga, Sandras Atmoda baletam Melburnas AL47.KD, kur bija tikai orķestris un dejotāji; pieteicos pie Roberta Rosen uz vairākām sesijām. Tā nu izsijājām partitūru takti pēc takts, frāzi pēc frāzes, kas jādara labai rokai, kas kreisai... utt.

Kaut man, tāpat arī līdzdalībniekam Jānim Lauram, ir daudzu gadu pieredze, es ar lielu interesi pieteicos uz Ivara Cinkusa diriģēšanas semināru, kas deva iespēju ne tikai atsvaidzināt iepriekšējās zināšanas, bet praktiski pielietot kustības, kas bija kā no jauna.

Vēl interesantāk bija vērot, kā Ivars strādāja ar pavisam nepieredzējušiem, jauniem, topošiem diriģentiem, kas visi bija muzikāli. Kā viņi jau pēc pāris sesijām atraisījās un lidoja – bija apsveicami! Neticami, ka jau trešā dienā uzstājās publikas priekšā pēcpusdienas koncertā, kur visi 11 semināra dalībnieki sniedza pa dziesmai. Kursu pirmajā dienā Ivars katram izsniedza notis un lika mums nodiriģēt – kā nu katrs mācēja. Tā viņš varēja konstatēt, kādā līmenī mēs katrs bijām, un tad attiecīgi mūs koriģēja.

Visi bijām vienā laivā, kas attiecās uz varbūt neveiklo situāciju, pārvarot varbūt nezināšanas neērtības, bet tā omulības sajūta un atbalsts no visiem šajos kursos bija vienreizēja.

Liels jo liels paldies Ivaram par viņa smalkjūtīgo, neapdraudošo apmācīšanas veidu; Anitai par šo idejas īstenošanu, un mājas saimniekiem – Anitai un Greiemam (Graham )Andersoniem, kas gādāja par mūsu labklājību viņu ērtajā mājā. Vēl beidzot jāuzslavē dziedātājus, kas trijās sesijās apguva 12 dziesmas: dažas pazīstamas, dažas jaunas. Vērtīgs seminārs.

Lilita Daenke (Adelaide)

Kā var aprakstīt visu, ko ieguvu diriģentu meistarkursos? Neiespējami. Mūsu meistars, diriģents Ivars Cinkuss rūpīgi demonstrēja kustības, pārrunāja diriģēšanu teoriju ar izsmeļošiem izskaidrojumiem.

Dziesmu izvēle katram diriģentam bija ļoti piemērota. Man piešķīra E. Ešenvalda Aicinājums – jauna, skaista, mīlīga dziesma ar skaistu solo. Izklausījās it kā vienkārša dziesmiņa, bet diriģentam ir ko rādīt, vadīt, un korim jāpūlas sekot norādījumiem. Varu šeit piebilst, ka strādāt ar tik daudziem labiem mūziķiem, bija pacilājošs piedzīvojums. Visi viens otru atbalstīja un viens otram palīdzēja.

Apbrīnojami, ka varējām trijās dienās iemācīties, sastādīt un nodziedāt vērtīgu koncertiņu. Atradāmies ļoti radošā vidē.

Sandra Dragūna (Sidneja)

Ko man deva šie diriģēšanas meistarkursi?! Līdzās vērtīgām, muzikāli tehniskām un saturiskām lietām, ieguvu arī svarīgu atziņu, ka neskatoties uz to, vai tev ir diriģēšanas diploms kabatā, vai ne, laba vai ne tik laba diriģēšanas tehnika, diriģentam vienmēr ir vajadzīga profesionāla attieksme un stāja pret savu kori: vienalga vai tie būtu profesionāļi vai amatieri. Un pats galvenais – ir jāmīl tie cilvēki, ar kuriem tu strādā.

Vērtīgas bija arī pārrunas kursu noslēgumā, kad varējām izjautāt mūsu diriģentu par visu ko: gan par diriģēšanu, dažādiem vokāliem trikiem, repertuāru, par kora vadīšanas principiem, kā arī dalīties katrs savā tik dažādajā muzikālajā pieredzē.

Liels paldies Ivaram Cinkusam un Anitai Andersonei par lielo darbu un drosmi šādu pasākumu īstenot!

Jolanta Lārmane (Melburna)

Diriģentu meistarkursi man deva iespēju mācīties diriģēšanas tehniku patīkamā un draudzīgā gaisotnē, izcilā Latvijas diriģenta – Ivara Cinkusa vadībā. Labs skolotājs ir zelta vērts! Domāju, ka daudz iemācījos kursu īsajā laika posmā. Man patika, ka apmācības notika visiem kopā, tādējādi bija iespēja mācīties, arī vērojot vienam otru. Ļoti ceru, ka būs turpinājums šādiem kursiem nākotnē!

Rita Hach (Melburna)

Man ir labi paticis piedalīties šai meistarklasē pēc tam, kad esmu dziedājusi koros vairāk nekā 25 gadus. Ir bijusi zelta iespēja saprast, kā ir būt diriģentam, kā to veikt un ka ir grūtāk nekā izskatās. Gribu pateikties maestro Ivaram Cinkusam un pārējiem kursa biedriem par omulības sajūtu, par atbalstu parādīt drosmi stāvēt korim priekšā. Tas mani iedvesmo uz nākotni vairāk palīdzēt kora sagatavošanas lomai, ne tikai dziedāt koristu rindās.

Elita Luce (Sidneja)

Man ļoti patīk mūzika. Es esmu mācījusies klavieru spēli. Es esmu ilgi dziedājusi koros un man ļoti patīk dziedāt korī. Es piedalījos Dziesmu svētkos Latvijā Noslēguma koncertā, un par to joprojām esmu lielā sajūsmā. Novembrī pie mums uz Sidneju atbrauca Ints Teterovskis, un mums bija vairāki kora mēģinājumi, kuros viņš iemācīja mums daudz ko jaunu – kā dziedāt, kā gatavoties dziedāšanai. Tajā laikā saņēmu ziņu par šo meistarklasi, un es domāju, ka šo izdevību negribu laist garām. Kad vēl mūžā būs tāda izdevība – stundas pie pasaules līmeņa diriģenta! Es jūtos ļoti priviliģēta te būt. Es nolēmu braukt šurp un mācīties, un ir bijis neticami labi.

Es nekad nebiju līdz šim diriģējusi kori; šī bija mana pirmā reize mūžā. Es esmu skolotāja, es strādāju un esmu pieradusi būt klasēs priekšā bērniem, bet nebiju darījusi neko tādu kā nopietnu diriģēšanu. Man ļoti patīk šis emocionālais piedzīvojums. Es raizējos, vai būs pietiekoši labi, bet tagad es noteikti jūtos drošāka būt priekša korim, un man ir inspirācija – es gribu vairāk mācīties mūziku, mūzikas teoriju un diriģēšanu arī, lai es varētu šo darīt kārtīgāk. Būtu lietderīgi atkal pēc laika rīkot šādus meistarkursus, bet starplaikā man noteikti kaut kas pašai ar kori jādara. Esmu ļoti apmierināta ar šeit apgūto, tas pārsniedza to, ko biju sagaidījusi. Mācību process bija tik omulīgā atmosfērā, kas mūs visu satuvināja. Ivars Cinkuss bija tik vienkāršs un patiess un neskatījās uz mani no augšas, tādēļ, ka man nebija nekādas pieredzes. Strādājot, mēs visi jutāmies līdzīgi. Tas vienkārši bija burvīgi!

Sandra Birze (Melburna)

Jūtos ļoti laimīga un gandarīta par mūsu Diriģēšanas saietu Ivara Cinkusa vadībā. Ivara milzīgā kompetence, pieredze un pārzināšana mūs visus ļoti iedvesmoja. Pati jūtu, ka šis man ir tikai sākums, ka ir vēl tik daudz jāapgūst gan zināšanā un praksē, bet visskaistākais bija tas, ka mēs visi dalībnieki bijām gatavi uzsūkt visu, ko Ivars pasniedza, un bijām ar mieru atvērties, dalīties un uzplaukt.

Ivara foršā koncerta dziesmu izvēle bija īpaši saskaņā ar ikkatra dalībnieka raksturu, bet toties, nākamajās stundās, katram piešķīra jaunu dziesmu no izlases, un bija jānodiriģē arī dziesmu ārpus komforta zonas. Bet par koncertu nevaru beigt priecāties, jo mūsu sanākušie koristi ziedoja arī savas spējas, lai radītu skaistu, kontrastiem pilnu programmu, kas ļoti iepriecināja publiku.

Ivaram un Lorijai Cinkusiem izsaku dziļi izjustu pateicību par viņu sirsnību, draudzību un vēlmi mūsu sabiedrībai ziedot tik daudz no sevis. Anitai Andersonei un ģimenei sirsnīgi pateicos par šī projekta īstenošanu, izpildīšanu un silto viesmīlību. Un saviem diriģēšanas klases biedriem un koristiem – sirsnīgi pateicos par burvīgi attīstītām draudzībām un sadarbību!

Ar kursu dalībniekiem sarunājās un sagatavoja rakstu laikrakstam „Latvietis“
Ilze Nāgela